DIENAS ATZIŅA


Reiz māte Terēze ieradās Spānijā, kur viņas auto vadītāja kāds jauns cilvēks, vārdā Paskāls. Viņš toreiz nebija priesteris, bet gan direktors kādā ceļojumu birojā. Māte Terēze meklēja māju spāņu bāreņiem, kuri slimoja ar AIDS. Caur virkni „nejaušību” un ļoti īsā laika sprīdī viņa to beidzot dabūja. Vēl šodien šajā mājā mātes Terēzes māsas aprūpē ar AIDS slimus bāreņus.

Paskāls bija dzīvespriecīgs ceļojumu aģents, kas ceļoja pa visu pasauli. Nogādājis māti Terēzi Madrides lidostā, viņš šķiroties lūdza viņai parakstīt kādu grāmatu. Atvadu jezgā Paskāls nepaguva ieskatīties, kādu veltījumu māte Terēze viņam uzrakstījusi. Tikai atgriezies dzīvoklī, viņš atvēra grāmatu. Veltījums sākās ar vārdiem: „Dārgais tēv Paskāl!”. Viņš izbijās. Acīmredzami māte Terēze savu šoferi visu laiku bija maldīgi uzskatījusi par priesteri!

Paskāls grāmatu aizslēpa plauktā aiz citām grāmatām. Viņš gribēja sev aiztaupīt draugu izsmieklu, kuri viņu droši vien vilktu uz zoba.

Šādi noslēpta, grāmata nonāca aizmirstībā – kamēr pēc desmit gadiem Paskāls pārkārtoja savu grāmatu plauktu un, atradis mātes Terēzes dāvināto grāmatu, to no jauna atvēra un izlasīja viņas veltījumu. Pa šo laiku viņš bija kļuvis par to, ko pirms desmit gadiem būtu uzskatījis par neiedomājamu, - viņš bija priesteris.


Citāts no grāmatas - Leo Māsburgs, „Brīnišķīgie atgadījumi mātes Terēzes dzīvē”



Pievienots: 2011/03/12