DIENAS ATZIŅA

Kāds anonīms cilvēks uz kapakmeņa lūdzis uzrakstīt:

„Kad biju jauns un brīvs un manai izdomai nebija robežu, es sapņoju par to, kā pārveidot pasauli.

Kad kļuvu vecāks un gudrāks, es konstatēju, ka pasaule negribēja mainīties, un es mazliet sašaurināju savu mērķi un nolēmu pārveidot tikai savu valsti. Tomēr valsts arī izrādījās negrozāma.

Kad tuvojās manas dzīves beigas, es nolēmu samierināties ar to, ka pārveidošu tikai savu ģimeni, tos, kas ir bijuši man vistuvākie, taču mana ģimene par to negribēja ne dzirdēt.

Tagad, kad guļu savā miršanas gultā, es beidzot sapratu. Ja būtu mēģinājis izmainīt pats sevi, tad es būtu kļuvis par paraugu savi ģimenei. Tās iedvesmots un atbalstīts, es būtu spējis pārveidot savu valsti un, kas zina, varbūt pat visu pasauli.”


Veiksmīgs cilvēks ir nevis tas, kas nekad nepaklūp, bet gan tas, kas pēc klupiena pieceļas, notīra ievainotos ceļgalus un staigā tālāk.

Rudīte Raudupe Dievatziņa vēdās un dainās. – Rīga, 2002


Pievienots: 2009/03/12