Tev nebūs nokaut!


... Drustu tautskolas nolikumā kā viens no galvenajiem skolas darbības uzdevumiem ir minēts sekojošais: „nodrošināt skolas bērniem tikumiski - ētisko izglītību, kas balstīta uz tādām cilvēciskām pamatvērtībām, kā Mīlestība, Patiesība, Taisnība, Nevardarbība, Miers un Harmonija.

Šāds uzstādījums sasaucas arī ar kristiešu 5. bausli: Tev nebūs nokaut!
Tāpēc ētiski morālu apsvērumu dēļ tautskolā  bērniem skolas kopgaldā nepiedāvā gaļas izstrādājumus.

 Turklāt mūsu skola viennozīmīgi iesaistās dabas aizsardzības un eko-skolu sistēmā un būs veselīga dzīvesveida veicināšanas skola, tāpēc gaļas izstrādājumu lietošanas veicināšana būtu pretrunā ar šo filozofiju un vērtībām. Pēc runāšanas par atbildību pret vidi un dzīvnieku aizsardzību, cieņu pret dzīvību, mīlestību, godīgumu un taisnīgumu, ieraudzīt  šķīvju rindās slejamies 40 kūpošus vistas stilbus, un izlikties, ka nesaprotam, kas tas ir, būtu melīgi, turklāt bērnu acīs apšaubītu visa skolā mācītā patiesumu.

 Jāuzsver, ka skola  ar šo soli  nekādā mērā negrasās ietekmēt ģimenes ēšanas paradumus mājās vai ārpus skolas. Nav runa par aizliegumiem vai piespiešanu - bez īpašas teoretizēšanas mūsu skola vienkārši nepiedāvā, tas ir, „neceļ galdā” produktus, kas ir iegūti nokaujot.  

Pašlaik internetā un grāmatveikalos pieejams plašs literatūras klāsts par šo tēmu. Internetā ir pieejamas filmas par dzīvnieku turēšanas un kaušanas brutālajiem apstākļiem. Lūdzam vecākus iedziļināties šajā jautājumā un vajadzības gadījumā arī atbilstoši paskaidrot bērnam, kāpēc uz skolas pusdienu galda nav kotlešu un cīsiņu.

 Viens no būtiskajiem argumentiem var būt fakts, ka mūsdienās sabiedriskajā ēdināšanā nemaz nav pieejami dabiski mājlopu produkti. Gaļas paātrinātai iegūšanai fermās dzīvniekus piebaro ar speciālām mākslīgām piedevām un regulāri iešļircina antibiotikas. Turklāt iegūto gaļu labākam izskatam vai uzglabāšanai apstrādā ar konservantiem un ķimikālijām. Tās ar gaļas produktiem nonāk cilvēka organismā, izraisot tādas gaļēdāju nācijām tipiskas slimības kā vēzis, sirds-asinsvadu saslimšanas un dažādas mutācijas.

 Turklāt jāatceras, ka pat industriāli visattīstītākajās valstīs tieksme regulāri lietot pārtikā gaļu ir ne vairāk kā simts gadus sena. Tā sākusies ar ledusskapju un konservantu ieviešanu un ir tipiska tikai 20. gs. patērētāju sabiedrības modelim.

Nevar noliegt faktu, ka arī augu valsts un piena produkti cilvēku var pilnībā nodrošināt ar visām vielām, kas jāuzņem ar uzturu. Gaļā nav  tādu vielu, kas nebūtu atrodamas citos produktos, jo arī dzīvnieki taču visas uzturvielas tiešā veidā uzņem no augiem. Cilvēks – tāpat kā lielākā daļa dzīvnieku – visas vielas, kas jāuzņem ar uzturu, var uzņemt ar augu valsts, turklāt tas ir veselīgi, ērti un lēti. Protams, tas nozīmē zināmu paradumu maiņu un kulināro prasmju papildināšanu.
 

Runājot no ētikas principu viedokļa: ir pretdabīgi un vardarbīgi  kaušanai audzēt tieši miermīlīgos dzīvniekus, kas paši neēd citus dzīvniekus, bet pārtiek tikai no augiem. Kāpēc neēd vilkus un tīģerus, kas varētu šķist plēsējiem taisnīgs sods, bet kauj miermīlīgās, naivās un paklausīgās govis, cūkas un aitas, kuras spēj attīstīt mīlestības un pieķeršanās jūtas?

Neētiski un pretdabīgi ir arī masveida dzīvnieku turēšanas apstākļi un nogalināšana šausminoši modernajās lopkautuvēs. Cilvēce nekad neiemācīsimies izprast citu cilvēku ciešanas, karu un naida anatomiju, ja neiemācīsimies saskatīt, kāda nežēlība tiek nodarīta dzīvniekiem – sākot ar mākslīgo apaugļošanu, nežēlīgu kastrēšanu, stimulēšanu ar hormoniem, mehanizētu nobarošanu, kustību ierobežošanu, elektriskās strāvas sitieniem, pārvadāšanu, mokošo ceļu uz lopkautuvi, brutālu nokaušanu....

Pitagors, kas ir slavena autoritāte ģeometrijā, matemātikā un filozofijā, teica: „Mani brāļi! Neaptraipiet savus ķermeņus ar grēcīgu ēdienu! Mums ir graudi, mums ir āboli, no kuru smaguma zemu noliecas ābeļu zari, un vīnogulājos briestošas vīnogas. Mums ir smaržīgas zāles un dārzeņi, kurus uz uguns var izvārīt mīkstus. Netrūkst piena un medus, kas smaržo pēc ziediem. Zeme mums dāvā bezgala daudz bezgrēcīga ēdiena. Mūsu galdiem nav jābūt aptraipītiem ar asinīm un nogalināšanu; tikai plēsīgi zvēri apmierina savu izsalkumu ar gaļu. Lielākā daļa dzīvnieku pārtiek no zāles.” Pitagors uzskatīja, ka ”kamēr vien cilvēks turpinās nonāvēt dzīvniekus, tikmēr viņi nogalinās arī viens otru. Tas, kurš sēj iznīcību un sāpes, nespēj ievākt prieku un laimi”.

Līdz 20. gs. vidum cilvēkus, kas atteicās uzturā lietot gaļu, sauca par pitagoriešiem.

Šāda filozofiski morāla dzīves izpratne bijusi lielākajai daļai pasaules izcilāko prātu:  viņu vidū Sokrāts, Platons, Plutarhs, Leonardo da Vinči, Montēņs, Džons Miltons, Izaks Ņūtons, Voltērs, Bendžamins Franklins, Žans Žaks Ruso, Ralfs Valdo Emersons, Ļevs Tolstojs, Džordžs Bernards Šovs, Rabindranats Tagore, Mahatma Gandijs, Alberts Šveicers, Alberts Einšteins un daudzi jo dzudzi citi zinātnieki, izgudrotāji un kultūras dižgari.

Pitagorisms jeb kā saka mūsdienās, veģetārisms ir būtisks solis pretī labākai sabiedrībai.

Mahatma Gandijs, pasaules izcilākais humānists, domāja:  ”Garīgās pilnveidošanās ceļā ir pakāpe, kurā mums jāpārtrauc nogalināt dzīvas būtnes savu miesisko vajadzību apmierināšanai”.
”Par nācijas diženumu un morālo progresu var spriest pēc tā, kā tā izturas pret  dzīvniekiem”.

Alberts Einšteins, izcilākais 20. gs. zinātnieks fiziķis apgalvoja:  ”Nekas cits neatstās labvēlīgāku iespaidu uz cilvēka veselību un nepalielinās izdzīvošanas iespējas dzīvībai uz zemes, kā vien veģetāra pārtika”.

Tomass Edisons, zinātnieks un uzņēmējs, fotogrāfiju, kinokameru un ilgi noturīgo, praktisko elektrisko spuldzīšu izgudrotājs: ”Esmu veģetārietis un atturos no alkohola; šādi spēju pilnībā izmantot savu smadzeņu potenciālu”.

Leonardo da Vinči, gleznotājs un zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās:   ”Ļoti agri es atsacījos no gaļas, un pienāks diena, kad dzīvnieku nogalināšana būs ārpus likuma, līdzīgi kā šodien ārpus likuma ir nogalināt vienam otru”.

Romēns Rolāns, dramaturgs, novelists, esejists, mākslas vēsturnieks: ”Neiecietība pret dzīvniekiem un neiejūtība pret to ciešanām, manuprāt, ir viens no smagākajiem grēkiem un sakne visām cilvēku perversijām. Ja cilvēks rada tik daudz ciešanu, kādas tiesības tam ir žēloties par savējām?”

Plūtarhs,   vēsturnieks, filozofs – morālists:  "Varētu jautāt, kāda iemesla dēļ Pitagors atturējās no gaļas, bet es drīzāk gribētu uzdot jautājumu, kā cilvēkam vispār ienāca prātā ar savu muti nogaršot asinis un likt pie lūpām miruša dzīvnieka miesu. Kas viņus piespieda likt uz galda miroņus un nosaukt to par ēdienu? Pārtikt no tā, kas agrāk bija elpojis, māvis vai blējis, kustējies un dzīvojis?"

http://www.brivaskola.lv/filosofija/direktora_domas

Pievienots: 2015/10/06