Konfliktēt vai mainīties?

Ješua caur Niku



Aileh
Sveiki, draugi, Nika un Ješua. Vai labāk teikt – sveicināti!


Lūk, tādas interesantas domas. Visi te runā par Ego un personības izaugsmi, un karmu, un tamlīdzīgi. Un, lūk, vajagot cīnīties ar savām pašreizējām izpausmēm. Bet priekš kam vispār bija jāpieļauj līdz tādai nesakārtotībai visas šīs zemākās izpausmes?!?!?! Jo cilvēks taču, tāpat kā cita dzīvnieku radība, ir tikai biorobots. Ko bērnībā un turpmākajā dzīvē cilvēks redz un dzird, tas viņš arī ir. Bērni, dzīvnieku uzaudzināti, arī kļūst dzīvnieki. Kamēr nebija mobilo telefonu, kamēr nebija izvirtības un vardarbības, terorisma un citu draņķu reklāmas, cilvēki bija tīri nodomos. Un pasaule tāpēc bija tīrāka. Smadzeņu skalošana atrisinās 99% no visām fiziskajām un garīgajām problēmām uz Zemes. Jūs sakāt – brīvā griba. Bet, kur ir šī griba, ja mani programmē. Ja visi cilvēki, izņemot apgaismotos (bet labāk teikt, daļēji apgaismotos), atrodas zem masu hipnozes. Kur gan ir tā izvēles brīvība, ja nohipnotizētais dara to, kas viņam tika iepriekš ierakstīts domās. Iznāk, laimes un savdabīguma (saplūšana ar savu Es) alkstošie nemeklē sevi un necīnās ar saviem netikumiem, bet mēģina iznīcināt ļaunprātīgās programmas, ar varu ieborētas viņiem apziņā vēl no bērnu dienām. Jautājums Ješua: Kāda mārrutka dēļ Jūs, cienījamie gaišākie aizmugurē sēdošie, nodarbojaties ar tukšvārdību un enerģētiskām ieliešanām tā vietā, lai iemiesotos ne kā nenozīmīgs sludinātājs, bet kā pasaules līmeņa vadītājs? Kāda mārrutka dēļ neviens no Jums nav iemiesojies par oligarhu, lai ielietu savus līdzekļus to tehnoloģiju attīstībā, kas zināmas vēl no otrā pasaules kara? Kāpēc jūs neradāt tikumības un apzinības masu kultūru? Jūs sakāt – grūti? Bet kompartijai tas izdevās ļoti ātri un ļoti sekmīgi. Man acu priekšā līdz pat šim stāv plakāti un aicinājumi par veselīgu dzīves veidu, darba mīlestību, cieņu pret veciem, godbijību pret Dzimteni! Un tā ir manas sirds būtība. Bet zem dzīves rūsas sūbējuma tik vien ir palicis kā atmiņa par bijušo un asaras par pagātnes nepieejamību. Un, kas tad sagrāva sociālismu? Tas pats, pepsikolas un sieviešu zeķbikšu reklāma. Smadzeņu skalošana. Cilvēki – dzīvnieki. Bet kāds zina, ka cilvēks sākumā veic darbību, bet pēc tam smadzenēs sākas ķīmiskā reakcija – apdomāšana, kāpēc es tā rīkojos. Tas pats arī ar nohipnotizētu cilvēku, viņš vienmēr darīs to, ko vajag, bet nekad par to neuzzinās. Jo viņš taču domā, ka tie visi ir viņa lēmumi. Mēs esam gaismas darbinieki? Drīzāk iznāk – mēs esam tikai bandinieki, un nekādu darbu veikt arī nevaram.


Mēs esam tikai vienīgi gaļa, soda bataljons šajā absurdajā gaismas armijā. Iesaukti izklaidēt leļļu meistarus un aizmugurē sēdošos. Uz nāvi ejošie sveic Jūs, debesu valdnieki! Lai jūs tikpat labi dzīvotu! Un arī visi tie, kas tagad uz Zemes, tikai pārnes vienu vardarbības formu uz citu... Neatšifrēšu, domājot, ka apgaismotajiem arī tāpat viss skaidrs.


P.S.: Dodu pilnu pieeju manām smadzenēm un vispār visam. Vai nu izskalojiet man smadzenes, vai arī pārplēsiet manu sirdi! Es vairs nevēlos būt šī asiņainā farsa dalībnieks. Jebkurš visuma likums – tā ir enerģijas pakļaušana šim likumam. Bet pakļaušana – tā ir vardarbība. Es nevēlos nevienam likt kāju uz krūtīm. Tā kā labāk ķerieties pie darba, kamēr es pats neesmu nosprādzis bada nāvē.


p.p.s.: vēlu visiem laimi, mīlestību un harmoniju! Panākumus savas Dievišķās dabas pašrealizācijā!
Nu jā... nedomāju, ka saņemšu atbildes uz saviem jautājumiem, taču būšu patīkami pārsteigts, ja Ješua tomēr atradīsies apcirkņos kripatiņa mīlestības, žēlsirdības un lēnprātības mana garīgā nemiera nomierināšanai. Lūk, man ir interesanti, kāpēc, lūk, jau tūkstošiem gadu tiek noklusēts par to, ka cilvēkam nav vajadzīga barība? Un vēl jo vairāk gaļa, silts apģērbs un citi paverdzinoši atribūti? Kāpēc zināšana par to vienmēr ir bijusi apgaismoto noslēpums? Kāpēc garīdznieki tā turas pie savas varas? Lai nu kam, bet priesteriem būtu jābūt pietiekami gaišās enerģijas, lai kļūtu par apzinošiem un kosmiskās mīlestības pilniem dievcilvēkiem, uz kuriem mēs tā tiecamies?


Kādēļ mēs truli gaidām lielās pārmaiņas tai laikā, kad Āfrikā un Āzijā no bada beidzas nost cilvēki?! Priekš kam mums mūsu modernās mantiņas, mūsu nekam NEVAJADZĪGAIS KOMFORTS?! Mēs sēžam pie monitoriem un gaidām augstas vibrācijas no augšupceltajiem skolotājiem. Sēžam uz svešiem līķiem, tērpušies līķos, barojamies no līķiem, un mēs esam visa tā vergi. Toties, cik daudz mēs runājam par visuma mīlestību, pat pirkstu nepakustinot dabiskā taisnīguma, kurš ir vienkāršs racionālisms, triumfam. Pirms kļūt par dievcilvēku, būtu jākļūst par dzīvnieku, kurš ņem ne vairāk, kā viņam pienākas. Pat džungļu dzīvnieki sausuma laikā neuzbrūk pie dzeramās vietas, tāpēc, ka saprot, ka viņi ir vesels. Ka balanss ir augstāks par viņu sīkumainajām vēlmēm aprīt. Nepatīk manis teiktais? Apsveicu! Tātad, Jūs arī esat – vergi! Dievs kungs, mans mērs ir pilns, izlej tā saturu virs patiesiem trūkumcietējiem dzīvē, bet ne dīkā komfortā!


Un sūti man īstus skolotājus nabadzīgā, bet tīrā ceļā, un dod man spēkus vai, labāk teikt, apstākļus, kuri radīs manī vēlēšanos iet šo nevieglo, bet pa īstam tīro ceļu.


Lūdzu piedošanu par pārmērīgu, taču patiesu raupjumu. Visa lieta ir spriedumā un noliegšanā. Lūk, dzīvoju kā vienkāršs tīrs un patiess bērns. Skatījos uz pasauli ar mīlestību caur sirdi. Ar mīlestību un interesi rāvu nost spārniņus spārītēm, izbaroju tās skudrām, bet skudras zirneklīšiem, apstrādāju vabolītes un laidu ārā iekšas ķirzaciņām, bet no dažām novilku ādu. Un viss bija normāli, kamēr neuzzināju, ka tas, izrādās, ir slikti. Un, lūk, tā arī iznāk, ka visu mūžu mēs mācāmies vārdus “nevar” un “vajag”. Bet sirdij nekas cits neatliek, kā ierauties savā klusā stūrītī un klusi raudāt par to, kāda viņa, izrādās, ir slikta, kaitīga un neracionāla. Uz pigas visus! Var visu, kas nes tev laimi! Citus arī uz pigas. Šodien es, rīt tevi – džungļu likums (visuma likums). Lūk, lauvas rij antilopes dzīvas un “necepas”, bet antilopes guļ mierīgi ar uzšķērstu vēderu un arī “necepas”. Lūk, tikai, kas mani šurp ienesa? Varbūt tas viss ir “new age” masu kultūras vēsma?


Es sveicu tevi, dārgais! Es ļoti uzmanīgi uzklausīju visu, ko nolasīja man Nika, un man jāsaka, ka viss, kas ir tevis izrunāts, ir pārpildīts ar emocionalitāti un ļoti bieži tu runā pretī pats sev. Es nevaru neatzīmēt arī ar sāpēm, ka jūs runājat daudz un pavisam nedomājat par vārdu spēku un kā jūs ar tiem ietekmējat savu likteni.


Es saprotu, ka tagad tas ir dažu cilvēku domu atspoguļojums, kuri cenšas atrast atbildes uz garīgiem jautājumiem un pieļauj pie tam pietiekami daudz kļūdu, kuras rodas no vienas lielas problēmas – jūs visi mēģināt atrast atbildes savā emocionālajā stāvoklī un pagātnē. Jūs mēģināt novērtēt savu emocionālo pieredzi, kura lielā mērā ir dibināta uz jūsu prāta pieredzi un tā vērtējumiem, dibināta uz to, ka jūs paši esat ievietojuši sevi tajos prāta priekšstatu un kolektīvās apziņas ietvaros un slazdos, kuri ilgu laiku bija klātesoši jūsu pēdējā civilizācijā. Šie priekšstati visi ir būvēti uz pretrunām, plus šeit ir pievienotas emocijas, un iznāk ļoti sarežģīts kokteilis, kurā jūs mītat pastāvīgi un atrodaties noslēgtā telpā no atmiņām, vērtējumiem un pagājušās pieredzes nosodījuma vai slavināšanas un nemēģināt iziet no šī apburtā loka, pa kuru kustas jūsu domas.


Jūs nemēģināt iziet no šī prāta slazdu apburtā loka un paplašināt savu apziņu, lai dziļāk un plašāk paskatītos uz tām problēmām, kuras eksistē jūsu sabiedrībā un kuras eksistē jūsos pašos. Jūs meklējat atbildes tur, kur jūs nespējat tās atrast, un no tā jums iestājas garīgās paralīzes sajūta, no kuras jūs neredzat izeju. Bet jūs taču paši novietojāt sevi šajā ierobežotajā sabiedrības priekšstatu telpā. Bet tās fragmentārās ziņas, kuras jūs iegūstat no izglītotiem cilvēkiem, domājot, ka esat sākuši savu attīstību, – jūs izraujat no turienes atsevišķas idejas, nepareizi tās novērtējat, un tādejādi jūs pieliekat savā nosodījuma pavardā jaunu “malku”, kura jau tā lielā daudzumā ir klātesoša jūsu kamīnā (uztraukts, nenomierināts prāts).


Izeju no šī stāvokļa sen saka priekšā tie, kas jau ir izrāvušies no šī stāvokļa, taču jūs paši nevēlaties iziet no jums pierastā priekšstatu apļa. Jums traucē to izdarīt daudzās bailes, un jūs uzskatāt par labāku nosodīt to, kas jums pagaidām ir nesaprotams un nepieejams jūsu uztverei. Jums no tā ir vieglāk?


Jautājums par ego, personīgo izaugsmi un cilvēku kā dzīvnieku radību. Ja tu paceltos pāri tiem priekšstatiem, ar kuriem operē tavs nosodošais prāts, tad tu ieraudzītu, ka ego mēdz būt mazisks (neattīrīts) un attīrīts. Tu painteresētos, ar ko cilvēks atšķiras no dzīvnieka. Ego attīrīšanas process arī ir personīgās izaugsmes un apziņas paplašināšanas process un raksturīgs tikai cilvēkam. Tu ieraudzītu, ka karma kā tāda nav cīņa, bet karmiskais likums ir tie apstākļi, kurus tava dvēsele ir izrakstījusi pati sev uztveres sašķiebumu izlabošanai, kuri bija tev iepriekšējās dzīvēs. Kurš pieļāva šo “nesakārtotību un visas šīs zemākās izpausmes”, kā tu saki? Es atbildēšu – pieļāvi to tu pats, jo tu pats paziņo mums, ka tu uztver sevi kā dzīvnieku radību, kā biorobotu. Un kamēr tu tā domā, priekš tevis tas tā arī ir, un tu neizkļūsi no neattīrītā ego. Tev ir vērts saprast, ka dzīvniekam ir ķermenis, sākotnējais saprāts, taču viņš nav Radītājs saprātīgais. Kā, starp citu, arī paši dzīvnieki nav bioroboti. Jums ir dažāda energoapgādes struktūra un dažāda mijiedarbības ar pasauli struktūra, un pavisam dažādas lomas.


Cilvēks ir ievērojami vairāk kā ķermenis, kurā viņš mīt. Cilvēks ir dievišķā saprāta izpausme. Tevis pieņemtā koncepcija par to, ka cilvēks ir biorobots, ka viņš ir ierobežots šī ķermeņa ietvaros, ar tā maziskajām vajadzībām – tas ir tavs uzstādījums atrasties šo priekšstatu ietvaros, attaisnojot ar to pašu savu bezgarīgo eksistenci. Tas ir ierobežotājs, kuru ir uzcēlis tev tavs zemes prāts, tevis kā dievišķas būtības pasaules uztverei. Cilvēks ar savu augstu un tīru nolūkos domu var radīt brīnumus, kā jūs sakāt, un mainīt pasauli, kurā jūs dzīvojat. Tev stāv priekšā vēl ieraudzīt to, kā mainīsies šī pasaule, un tā mainīsies caur tiem, kas ir apzinājušies sevi kā dievišķas būtnes un apzināti ķērušies pie jaunās radīšanas. Tā bija viņu izvēle un viņu labā griba.


Ja tu nepaudīsi savu labo gribu tam, lai izkļūtu no tādas pasaules uztveres, kas tev eksistē, tevi neviens nepiespiedīs to izdarīt. Tagad tu pats esi izslēdzis sevi no šī procesa ar saviem iekšējiem uzstādījumiem un priekšstatiem, tu sevi esi ierobežojis. Par kādu tad brīvību tu sapņo? Viņa ir tev tāpat, kā visiem šeit, un izlikt ierobežotāju sev bija tava izvēle un tikai tava. Tālāk tu runā par smadzeņu skalošanu, nosodi reklāmu, par bērniem utt. Nekas nevienam nevar tikt uzspiests. Tā ir ilūzija. Kad jūs apgalvojat, ka ar varu esat ievilkti gara tumsības spēlēs, tad tādā veidā jūs vienkārši mēģināt attaisnot pašu nevēlēšanos garīgi mainīties. Ja tu neizvēlies stāvokli, kad tevi var programmēt garīgi un fiziski, tad neviens nespēs to izdarīt, tevī personīgi nekas neizmainīsies. Tie cilvēki, kuri ir orientēti uz savu dievišķību, uz pilnīgi citām pasaules uztveres priekšstatu koncepcijām, viņi spēj pārvarēt tās barjeras, kuras ir klātesošas pat pašā zemākajā garīgās krišanas punktā sabiedrībā. Ja tu atļauj apspiest tavu gribu kā dievišķai radībai, kurai ir likumīgas tiesības savam gribas izpaudumam, un, ja tu pat nepieņem šo Zināšanu, tad tu tā arī atradīsies izkropļotas kolektīvās apziņas un to, kurus ne pārāk apmierina, ka mostas cilvēku pašapzināšanās uz planētas, ietekmē. Nevēloties mainīties, nevēloties mainīt sevi no iekšienes, grimstot bezgalīgā nosodījumā, tu faktiski palīdzi apziņas kolektīvajai zombēšanai tajā brīvās gribas apspiešanas procesā, par kuru tu tik nikni un emocionāli mums pavēstīji, kā arī apspied savas brīvās gribas izpausmi.


Tu arī runā par to, ka pēc laimes un savdabības, saplūšanas ar savu Augstāko Es alkstošie un tātad paplašinoši savu apziņu tērē spēkus cīņā ar tām ļaunprātīgām programmām, kas viņos ir ieviestas ar varu vēl no bērnu dienām. Ir vērts saprast, ka, kad cilvēks pieņem lēmumu paplašināt savu apziņu, viņš faktiski pieņem lēmumu atiet no tām programmām, kas bija uzspiestas viņam agrāk, un programmas vairs nestrādā samērā ar to, cik patiess un apņēmīgs bija jūsu lēmums. Tikko kā viņš pieņem tādu lēmumu un sāk paplašināt savu apziņu, viņš sāk saprast, ka cīņa ar netikumiem ir nepieciešama pašdisciplīnas ietvaros pirmajā etapā. Vēlāk cilvēks saprot, ka no jebkuras cīņas viņam principā vajag aiziet, jo pats cīņas jēdziens paredz ne tikai pretošanos ļaunprātīgām programmām, bet no otras puses norit sevis ievilkšana iekšējā konfliktā un pašsagraušana, un tādā veidā pašapzināšanās un apziņas paplašināšanas process apstājas. Tās pūles, kuras viņš pieliek, lai izrautos no tiem viņu ierobežojošiem ietvariem, kuros viņš ir atļāvis sevi ievietot, kuri ierobežo viņa dievišķības izpausmi, apstādina viņa Patiesības meklējumus, kļūst veltas šī iekšējā konflikta un ieraduma atrasties cīņā dēļ. Un tad cilvēkam ir jāpieņem lēmums aiziet no šīs iekšējās cīņas, tās konflikta situācijas, kuru viņš ir radījis savā iekšienē, aiziet no nosodījuma procesiem un iegremdēties savā iekšienē.


Vienīgais efektīvais ceļš aiziet no iekšējiem konfliktiem un no konfliktiem sava emocionālā lauka līmenī – tas ir, aiziet sevis paša dziļumā, savā dabiskajā dievišķajā skaistumā, kuru jūs tik rūpīgi triepāt ciet ar maldu idejām no sevis pašiem daudzus gadsimtus. Tikko kā jūs sākat to darīt – jūsu pasaules uztvere sāk mainīties. Pasaule ap mums ir tāda, kādu jūs to vēlaties redzēt. Jūs esat aizmirsuši par to? Taču tas ir tā! Tādejādi, vienreiz pieņemot tādu lēmumu, jūs izejat no tā apburtā loka, kurā paklausīgi esat griezušies daudzus gadus, vesti no sava prāta, pilna baiļu un pretrunīgu priekšstatu.


Kad tādu cilvēku sakrājas pietiekami daudz, tad ietekmes uz kolektīvo apziņu procesi pāriet pavisam citā kvalitātē. Tādi cilvēki kļūst pievilcīgi tiem, kas nav atraduši harmoniju savā iekšienē, kas vēl nav nostādījuši savas attīstības vektoru, lai atbrīvotos no kolektīvās apziņas sliktajām ietekmēm un nonāktu pie tā harmonijas un laimes stāvokļa, kurā jau atrodas, lai arī neliela, taču cilvēku grupa ar potenciālu milzīgām iespējām, kas viņiem atklājas. Jebkuras dvēseles dabisks stāvoklis matērijā – laimes un harmonijas meklējumi, un, kad viena dvēsele atrod šo laimi savā iekšienē un iegūst to, viņa sāk saprast, ka viņas laimes pilnība var tikt sasniegta pilnā vienotībā ar apkārtējo pasauli un ar visām citām dvēselēm. Tad šī pašapzinājusies matērijā dvēsele sāk saprast, ka viņas uzdevums un viņas eksistences jēga nebeidzas ar viņu pašu, ieguvušu harmoniju, bet ir šīs harmonijas meklējumu palīdzībā citām dvēselēm. Viņa saprot, ka visas bez izņēmuma dvēseles ir dievišķas un brīnišķīgas un kopā būt laimīgām ir daudz patīkamāk nekā vienai. Viņa saprot, ka viss ir VIENS patiesībā.


No katra no jums ir atkarīgs visas sabiedrības un visas civilizācijas stāvokļa kopējais process. Pasauli jūs maināt tikai caur sevi, un, ja tu gribi izmainīt pasauli tev apkārt, – sāc ar izmaiņām sevī pašā. Un sākt vajag ar ārējo un iekšējo nosodījumu bezgalīgā karuseļa pārtraukšanu un lēmuma pieņemšanu par vēlēšanos izmainīt savu pasaules uztveri. Daudziem no jums tas būs ilgs un grūts garīgu izmaiņu un pārveidojumu ceļš, un, agrāk vai vēlāk, bet jūsu dvēsele noteikti piesauks jūs to izdarīt, jo atšķirībā no jūsu zemes prāta viņa redz visu no savas dievišķības perspektīvas.


Tu meti mums apsūdzības, un tu piedāvā mums nolaisties uz matērijas pasauli un piespiedu kārtā iegūt jūsu civilizācijas valstiskā iekārtojuma vadošos posteņus un iesaistīties cīņā par cilvēku apziņas pārvaldīšanas vadību. Bet, ar ko tad mēs atšķirsimies no jūsu pašreizējiem līderiem, kas cīnās par varu un ietekmi? Tev ir vērts saprast, ka mūsu pasaules uztvere ir augstāk par taviem priekšstatiem, mēs sen jau esam pārvarējuši jūsu pasaules uztveres latiņu. Es pats esmu dzīvojis starp jums un zinu, kā tas ir – dzīvot un ciest, un zinu, ka ceļš pie sevis patiesā ir iespējams un nepielūdzams.


Mēs lieliski saprotam jūsu stāvokli ceļā uz Patiesību, un mēs tikai atbildam uz jūsu jautājumiem, un neviens nekad nav uzstādījis sev par mērķi ietekmēt jūs, tāpat kā neviens nav pieprasījis no tevis uzdot jautājumus un lasīt šo atbildi. Es agrāk vienā no sarunām jau ziņoju, ka pati planēta un cilvēku apzinošās daļas labākie pārstāvji ir piesaukuši nākošās izmaiņas un tās nāk. Tas ir notikums, kuru ir gaidījuši ļoti daudzi. Taču arī šeit jums ir izvēle. Lielā kosmiskā cikla noslēgums ne visiem jums beigsies ar pāreju, un jūsu dvēselēm ir piešķirti tālākās attīstības apstākļi līdzīgi zemes apstākļiem.


Kas tagad notiek uz planētas. Saprotot, ka iejaukšanās no malas ir izrādījusi uz daudzām dvēselēm ne pašu labāko ietekmi, ka ir klātesošs spēcīgas ietekmes uz apziņu faktors, tās dvēseles, kas izvēlējās piesaukt pāreju, pieņēma lēmumu piešķirt visiem vienādus izvēles noteikumus – radīt tādus apstākļus uz planētas, kad apziņa katram no jums tiks atbrīvota, lai jūs varētu izdarīt izvēli patiesi brīvu. Mani dārgie, telpa priekš jums attīrās, taču, ja vergs uzskata par labāku palikt par vergu pat, kad verdzību ir atcēluši, tad tā ir viņa izvēle, un mēs pieņemam to. Tā ir jūsu brīvās gribas izpausme. Tie cilvēki, kas tagad strādā pie tā, lai nodrošinātu jums pilnībā šīs likumīgās izvēles tiesības, dara to ne slavas dēļ, viņi ilgi ir dzīvojuši starp jums gan uz tiem pašiem pamatiem, gan tajos pašos apstākļos, tāpat kā katrs no jums, un lieliski saprot jūsu sarežģījumus.


Nav bijusi nekad vēlēšanās ne mums, ne tiem, kas tagad strādā uz planētas, piesauca un veic pāreju, kaut kādā veidā iespaidot jūsu izvēli, iespaidot no otras puses. Nekad viņi nekļūs par oligarhiem un prezidentiem vecajos apstākļos, viņiem nav mērķa valdīt pār jums ne ar naudu, ne ar mācībām, gluži otrādi, viņu mērķis – dot jums brīvību un piešķirt patiesas izvēles tiesības. Tā ir patiesa kalpošana ar tīriem nodomiem. Viņu pasaules uzskats kardināli atšķiras no tava un citu pasaules uzskata. Šaubies? Es atbildēšu tev arī uz šo jautājumu. Dievišķā Gaisma pēc savas būtības ir beznosacījuma Mīlestība, tā atsaucas tikai nodomu tīrībai un patiesumam, apmānīt to nav iespējams, un, ja šie cilvēki nodrošina, ka šurp nāk milzīgas pēc spēka jaunu dievišķu enerģiju plūsmas, tad tas ir lakmusa papīriņš viņu patiesajiem mērķiem un nodomu tīrībai. Lai cik tu nepiesauktu dievišķo Gaismu ideju un plānu atbalstam, esot ar “akmeni azotē” – tā nekad neatnāks pie tevis un neatbalstīs tavus nodomus, un vienmēr tās palīdzība būs adekvāta tikai tavu nolūku tīrībai.


Ja jūs gribat mainīt dzīvi uz planētas, izeja jums ir viena – mainīties pašiem. Jums ir nepieciešams kļūt harmoniskiem, mierīgiem un visu pasauli mīlošiem, jums ir nepieciešams iegūt patiesu garīgu skaistumu. Tad jaunās enerģijas atbalstīs jūsu pūliņus. Jums tagad ir pastiepta palīdzības roka, jo daudzi no jums izrādījās nespējīgi iziet no sava prāta slazdiem un bezgalīgā nosodījuma. Jūsu tiesības – pieņemt vai nepieņemt pastiepto palīdzības roku. Tas, kas ir zināms izglītotiem, var tikt pieprasīts tikai tajā gadījumā, ja pati sabiedrība sāk mainīties. To, ka parādījās pieprasījums apspriest visas šīs tēmas, apstiprina pieaugošā interese, un, tātad, jūs iegūstat tās zināšanas, kurām esat gatavi un kuras gaidāt.


Jūs atrodaties labās gribas likuma darbības sfērā, un jūsu dzīves jēga ir tajā, lai ar savu izvēļu sistēmu jūs paši aizietu no tās pasaules uztveres, kurā jūs atrodaties matērijas ietekmē. Jūs paši kaut kad pieņēmāt tādus spēles noteikumus, un tos ievēro visas puses. Tad, ko tu nosodi tagad? Sevi, jo visi jūs spēlējat jūsu izvēlētās lomas un tā ir jūsu izvēle, bet ne mūsu. Jūsu izvēle planētas robežās vienmēr ir daudzvariantu, un tur ir dažādi scenāriji, pēc kuriem var attīstīties jūsu dzīve, un izvēloties jūs spēlējat to vai citu scenāriju kā personīgi, tā arī kolektīvi. Pat tas, ka daudzi no jums nokļuva zemiešiem nelabvēlīgu būtņu zombēšanas procesos – bija jūsu izvēle un iespēja, kuru jūs viņām piešķīrāt. Tāpat kā tagad uzskatāt par labāku nosodīt visu apkārt, taču nemēģināt saprast procesu būtību un sākt mainīties.


Tavs nosodījums tur tevi piesietu zemfrekvences astrālajiem plāniem un padara tavu dzīvi tādu, kāda tā ir. Dzīve vienmēr piešķir jums to, ko jūs esat piesaukuši ar savām domām. Ne pasaule ietekmē jūs, bet jūs – pasauli, un padarāt jūs to tādu, kāda tā ir, bet ne otrādi. Tagad tava sirds atrodas disharmonijas stāvoklī, tā ir tavu domu bloķēta, tu esi aizvēries pret sāpēm, kuras nodarīji sev pats, naivi domājot, ka tā ir pasaule, kas dara tev pāri. Pasaule ir tāda, kādu tu to uztver caur apziņas blokiem un saniknotu sirdi. Mainies, un pasaule tev apkārt izmainīsies. Tagad tavs pasaules redzējums atgādina mēģinājumus ieraudzīt pasauli caur stiklu, kurš ir notraipīts ar netīrumiem daudzos slāņos, un tu naivi domā, ka tā ir pasaule, kas ir tik netīra, bet ne stikls, caur kuru tu skaties. Attīri stiklu līdz mirdzumam, un tu ieraudzīsi pasauli patiesu tās dievišķajā skaistumā un pirmatnībā.


ES ESMU JEŠUA

Pieņemts 10.07.2009. Nika

http://preobrazenie.ucoz.ru


Tulkoja Jānis Oppe



Pievienots: 2011/11/27