Par jaunajiem bērniem un viņu lomu planētas pārveidojumos

Ješua caur Niku



Cienījamais Ješua, sen interesē jautājums, kāpēc Rietumos jaunatnei nav nākotnes? Dzīvojot te, es šausminos par masveida vardarbību un vienaldzību, uzplūdušu šodienas jaunatnei... amoklavi  skolās... apātisks skatiens bērniem no normālām ģimenēm... mazuļi, slīkstoši pašu agresijā... kas tas ir? Pats šausmīgākais, ka tikai ar iebiedēšanu panāc paklausīšanu... es visu laiku domāju, ka indigo, kaut arī ir ar dumpīgu dabu, bet nav taču viņiem jānes tikai sagraušana? Paskaidro, lūdzu, mūsdienu jaunatnes lomu augšāmcelšanās procesā... pēc manām domām viņi tikai pastiprina negatīvo šodien... Kāda ir vecāku loma brīdī šeit un tagad? Paldies tev par to, ka tu esi.


Es sveicu tevi, dārgā! Tas ir interesants jautājums, un es zinu, ka šis jautājums satrauc daudzus no jums, un ne tikai “rietumu pasaules” cilvēkus. Taču procesa, par kuru tu runā, vēsture un vērtējumi, kurus tu izdari, prasa izskatīšanu pa posmiem. Ir jāizskata daži svarīgi un principiāli momenti, uz kuriem mums ar tevi ir vērts paskatīties nedaudz citādāk, paskatīties uz to ne no duālas apziņas augstumiem.


Vispirms es gribu teikt, ka visas jaunās dvēseles, kuras nāck šurp nedaudz ilgāk kā pēdējās divas desmitgades – tās ir dvēseles, kuras nes pilnīgi noteiktu as programmas par savu atrašanos uz Zemes. Nav nekā nejauša tajos procesos, kuri notiek, tāpat, kā arī nav nekā nejauša tajā, kur iemiesojas šīs dvēseles. Bērni, kura nāk šurp pa dažādiem stariem, kurus tu sauc par indigo, nes atšķirīgas programmas. Jūsu zinātnieki ir jau izskatījuši un pēta “jaunos bērnus”, un dala virknē kategoriju, kuras nes kopējas pazīmes un kuru grupas atšķiras.


Pirmā viļņa bērni, kuriem aurā ir indigo krāsa, nesa veco priekšstatu par pasauli sagraušanas programmas, pretošanās programmas tam zemajam kolektīvās apziņākrišanas krišanas līmenim, kurš ir klātesošs uz planētas. Man ir jākonstatē, ka tā saucamā “rietumu pasaule” vairāk kā citi Zemes rajoni aizgāja no apziņas garīguma stāvokļa. Aiz kopējās ārējās materiālās labklājības, aiz ārējā mierīguma, kurš ir klātesošs Rietumos, stāv ļoti daudz dažādu ļoti dziļu problēmu, kuras var ieraudzīt, tikai dzīvojot šajā sabiedrībā. Es domāju, tieši to tev neizdevās labi ieraudzīt tādēļ, ka tu esi iegrimusi šajā sabiedrībā un dzīvo pēc tās likumiem, pēc tās eksistences principiem.


Galvenais, ko jūs varētu ievērot, tā ir liela piesaiste materiālām lietām, materiālām rotaļlietām, pilnīga atkarība no cilvēku apziņas, kuri dzīvo šajās teritorijās. Atkarība no tā, kādos materiālos apstākļos eksistē tā vai cita ģimene, tas vai cits cilvēks. Tieši tas šo valstu visai sabiedrībai un kolektīvajai apziņai ir dzīves panākumu vai zaudējumu pazīme. Vienlaicīgi, kad norit tāda materiālo aspektu prevalēšana pār garīgajiem aspektiem, rodas iekšējs spriegums, kurš ir postošs šīs sabiedrības stāvoklim. Spriegums, kurš noved pie liela daudzuma fizisku slimību un arī garīgu slimību. Tas viss ļoti aktīvi ir novērojams tādās valstīs, kuras materiāli ir ļoti attīstītas un kolektīvās apziņas sapratnē skaitās veiksmīgas un labklājīgas.


Spriegums tādu cilvēku kolektīvu iekšienē pieaug, un tā vai citādi tas izlīst laukā tajās problēmās, kuras rūpīgi tiek slēptas un kuras rūpīgi aizplīvuro sabiedrība. Taču tie, kas turpina dzīvot šajos apstākļos, ļoti labi jūt un redz šīs problēmas. Tās ir kopējas vienaldzības un lielu kolektīvu baiļu, kuras ir klātesošas šo cilvēku iekšienē, problēmas. Tā ir iekšējās brīvības neesamība un pastāvīga atkarība no liela daudzuma sabiedrības apstākļu, kurā viņi dzīvo. Faktiski viss tas pāriet uz plakni bezgalīgai spēlei ar materiālajām rotaļlietām, ar tām ilūzijām, kurās iegrimusi kolektīvā apziņa. Materiālās spēles tiek pārnestas uz garīguma sfērām un sāk spēlēt noteiktas lomas, kuras tām uzraksta kolektīvā apziņa tajā dziļajā garīgajā bedrē, kurā viņa ir iegrimusi.


Un tā, visi sāk atrasties lielā un nepatiesā spēlē ar lielu daudzumu mazu un lielu izrāžu, kuras tiek spēlētas. Jaunie bērni, kuri nāk uz šīm teritorijām, tā vecuma bērni, par kuriem tu runā, tie paši indigo, kuri nesa sevī pretošanās programmas šim neīstumam, šim nepatiesumam, viņi izpilda savas programmas un iegūst to pieredzi, kuru viņi iegūst. Viņi pretojas tam neīstumam, tam nepatiesumam, kurš eksistē šajā sabiedrībā. Viņi izpauž to tā, kā viņi to var izpaust šajā matērijā, izpaust caur šo ķermeni, caur tām emocijām, kuras izsauc viņiem tā nesaskaņotība starp viņu iekšējās pasaules izjūtām, kuras viņi atnesa šurp, un tiem apstākļiem un to enerģētisko telpu, kurā viņi iegremdējas. Tas iegūst reizēm agresivitātes un pilnīgas nepaklausības formas.


Viņi nevēlas spēlēt pēc tiem noteikumiem, kurus ir uzstādījusi šī sabiedrība, tāpēc ka viņi jūt un redz, ka šī sabiedrība eksistē pēc izdomātiem, iluzoriem noteikumiem, kurus uzspiedusi tai kolektīvā materiālistiskā apziņa. Jaunie bērni ļoti labi zina, ka materiālās lietas ir ilūzija un pēc savas būtības tām nav nekādas vērtības Visumam. Taču vērtība ir pieredzei, iegrimšanai tādās cilvēciskās situācijās un tādās valstīs, kurām ir karmiskas atstrādes un izkropļota uztvere. Teritorijas uz planētas un noteiktu teritoriju un noteiktu tautu kolektīvā apziņa arī eksistē tajos kopējo dievišķo Noteikumu un Likumu apstākļos, kuros eksistē visa planēta. Kuri šeit ir uzstādīti kā programmu dievišķie attīstības uzstādījumi, kā apziņas matrica, kura eksistē uz šīs planētas.


Karmisko atstrāžu apstākļos, sabiedrības dziļas garīgas krišanas apstākļos, šie bērni izpilda to funkciju, kura pēc savas būtības ir attīroša funkcija. Tas tiek uztverts sabiedrībā, kurā šie bērni ir iegremdēti, kā agresivitātes un pilnīgas to garīgo kanonu, kuri eksistē šajā sabiedrībā, nepieņemšanas izpausme. Tieši tā arī tu uztver šos bērnus. Šī uztvere ir nepareizs vērtējums tai darbībai, kuru veic dvēseles, kuras ir atnākušas uz šo planētu tieši šajā periodā un tieši šajās valstīs, materiāli attīstītās un “laimīgās” valstīs. Tā pretošanās, kuru izrāda šie bērni sabiedrībai, patiešām iegūst graujošas funkcijas. Faktiski šie bērni ir spogulis tai sabiedrībai, kurā viņi ir iegremdēti, spogulis, kurš atspoguļo sabiedrības garīgās problēmas. Viņi parāda sabiedrībai to, kas tās sastāvdaļas tādā vienaldzībā un materiālā iegrimumā ir patiesībā.


Ar savu uzvedību, nepieņemšanu, nepaklausību, agresiju viņi piesaista sabiedrības uzmanību tām garīgajām problēmām, kuras eksistē. Taču šī sabiedrība, atrodoties tajā zemajā apziņas stāvoklī, kurā tā atrodas, iegrimusi savās materiālajās spēlēs, nespēj adekvāti novērtēt šo bērnu darbības, nespēj paskatīties uz problēmu adekvāti un izdalīt to ne kā šo bērnu problēmu, bet kā pašas sabiedrības eksistences apstākļu problēmu. Tavu vērtējumu, ka Rietumos jaunatnei nav nākotnes, es varētu pāvērst pilnīgi citā rakursā. Tādai sabiedrībai Rietumos nav nākotnes.


Tikko kā sabiedrība sāks mainīties, tikko kā sabiedrība izmanīs savas garīgās prioritātes, savu attieksmi pret pasauli, un vērsīsies pie pašas iekšējās pasaules, tikai tad šī sabiedrība spēs kontaktēties ar šiem bērniem. Tad šie bērni izpaudīs sevi pavisam citādāk. Viņu agresivitāte, kuru jūs uztverat tieši kā agresivitāti, parādīsies šai sabiedrībai kā tā “pastieptā palīdzības roka”, un rezultātā izvilks šo sabiedrību no ilgstoša garīga miega stāvokļa, kurā tā atrodas. Es lūdzu tevi uztvert šīs jaunatnes dumpību kā nepiekrišanu vērtībām, kuras eksistē sabiedrībā. Dumpība ir lakmusa papīriņš, kurš rāda lielu daudzumu garīgu problēmu, kuras eksistē sabiedrībā.


Tikko kā sabiedrība, kurā eksistē šie bērni, spēs atteikties no tām viltus vērtībām, kuras eksistē viņu izpratnē par dzīves pareizību, uzreiz sāksies jauno cilvēku un vecāku paaudžu atkalapvienošanās process. Viņi sāks savu apvienošanos uz garīgiem principiem, un tieši tas spēs izmanīt visu situāciju rietumu pasaulē un pilnīgi citādi izlikt viņu prioritātes un viņu priekšrokas. Tas nenozīmē, mana dārgā, ka sabiedrība momentāni atteiksies no tiem labumiem, kuras tā ir radījusi materiālajā sfērā, ka tā atteiksies no tām materiālajām ilūzijām, kurās tā ir izrādījusies, ka tā atteiksies no visām atkarības pakāpēm, tās radītās iluzorās pasaules. Šis process nebūs viegls process, un līdz tam, kamēr nesāksies vektora pārkārtošana uz citām prioritātēm, kontakts un pilnas savstarpējas saprašanās ar jaunajiem cilvēkiem, kuri ir atnākuši šurp saistībā ar augšupcelšanās procesu, nebūs.


Jaunie cilvēki un viņu dvēseles savukārt krāj pieredzi optimālajām shēmām ne tikai, kā pretoties viltus vērtībām, viņi krāj pieredzi, kādā veidā mainīt šīs vērtības. Viņi iet pa ceļu, pirmkārt pieejamu viņiem šajā situācijā. Viņi iet pa konfliktu savās ģimenēs, konfliktu sabiedrībā, ceļu. Taču, ja rietumu sabiedrībā uz šiem bērniem paskatīsies ar mīlestību un pamēģinās saprast viņu uzvedības iemeslus bez nosodījuma, sāks meklēt iemeslus pašu sabiedrībā, tad situācija izmainīsies un ļoti ātri izmainīsies. Šie bērni patiesībā izpilda ļoti svarīgu misiju tām valstīm, tiem cilvēkiem, kuru sabiedrībā viņi ir iemiesojušies. Tā bija viņu izvēle, tas bija viņu mērķis. Tas, ka tas iegūst tādas aktīvas un vētrainas pretošanās formas, atspoguļo tikai kvalitāti un daudzumu problēmām sabiedrībā, kurā viņi ir iemiesojušies.


Vecāku loma šajā brīdī ir tieši tajā, lai saprastu tos jaunos cilvēkus, kuri dažādā formā izsaka pretošanos šai sabiedrībai. Viņu loma – spēja novērtēt to velti, kuru ir atnesušas viņiem dvēseles viņu bērnu veidā, jaunu cilvēku veidā, kuri norāda ar visu savu eksistenci uz lielām problēmām šajā sabiedrībā. Ja vecāki atrausies no tām materiālajām spēlēm, kurās viņi ir ievilkti, tām bezgalīgajām spēlēm, no kurām viņi ir pilnībā atkarīgi, atkarīgi no liela skaita materiālu lietu un materiālu savstarpējo attiecību, kuras eksistē sabiedrībā, problēma zudīs. Tikko kā viņi spēs patiesi un ar mīlestību paskatīties acīs saviem bērniem, situācija mainīsies un mainīsies kardinālā veidā. Šie bērni glābj rietumu sabiedrību, un glābšanas forma, kuru viņi izvēlas, atbilst jauno bērnu pirmā viļņa programmām. Tā ir sava veida šoka terapija, kuru viņi ir atnesuši.


Pa pēdām viņiem (aiz pirmā viļņa) nāk jau mierīgi bērni, bez jebkādas agresivitātes. Bērni, kuri tagad vienkārši klusē un vēro notikumu attīstību, bērni, kuri ir aizgājuši sevī un nevēlas kontaktēties un reaģēt uz šo sabiedrību. Kuri nenes sevī agresīvo komponenti, lai lauztu vecos priekšstatus un vecās shēmas sabiedrībā, kurā viņi ir iegremdējušies, tajā skaitā arī viņu ģimenēs. Vienlaicīgi viņi ir Gaismas pārvadītāji un akumulatori, caur kuriem šo rietumu sabiedrību telpā sāk ienākt jaunas enerģijas, kuras mainīs vispārējo situāciju. Mainīs to uz labvēlīgāku, tā kā jauno enerģiju apstākļos, kuras ienāk caur šiem klusajiem, mierīgajiem un pagaidām vēl relatīvi mazajiem bērniem, sāksies šo iluzoro vērtību sabrukums, un šis sabrukums sāksies pirmkārt sabiedrības apziņā. Cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs, ka kolektīvā apziņa viņus ir ievilkusi lielās spēlēs, kuras ir atrāvušas viņus no patiesības, ļoti tālu aizvedušas viņus no patiesības. Šie dažādu atnākšanas staru jauno bērnu programmu procesi ir savstarpēji saistīti.


Bērnu, kuri ir atnākuši, dvēseles sagraus būrus cilvēku apziņai, un tālāk viņas jau mainīs šo telpu. Tādejādi, pastāvīgi mainīsies tā kolektīvā apziņa, kura eksistē rietumu sabiedrībā, arvien vairāk un vairāk prevalēs garīgas pieejas savstarpējās attiecībās starp cilvēkiem. Sāksies ļoti liela vērtību pārvērtēšana, un tad tā sabiedrības daļa, kura spēs izmainīt eksistējošos principus un pieejas materiālajai eksistencei, sapratīs visu tās sistēmas neīstumu, kurā tā bija iegremdēta uz daudzām desmitgadēm. Tad notiks jauno bērnu agresīvās komponentes pazemināšanās, vienlaicīgi noritēs viņu garīgā apvienošanās ar cilvēkiem, kuri pamostas, un viņi spēs sniegt neticami lielu palīdzību, kuru rietumu cilvēki pat nevar iedomāties. Viņi spēs palīdzēt šai sabiedrībai uzbūvēt savstarpējās attiecības uz pilnīgi jauniem, patiesi dievišķiem savstarpējo attiecību principiem, spēs pareizi sarindot prioritātes sabiedrībā, lai netraumētu tās dvēseles, kuras nāk vēlāk. Netraumētu tos bērnus, kuri nonāk no garīgajām sfērām un garīgiem priekšstatiem par to, kā vajag dzīvot, ļoti sarežģītos mākslīgas, sadomātas spēles apstākļos, kura pilnībā ir sagrābusi ļoti lielus cilvēku slāņus uz planētas.


Paldies tev par šo jautājumu un par to iespēju, kuru tu piešķīri man izteikties par rietumu sabiedrības, un ne tikai tās, problēmām. Es atgādināju tev, ka jūsu dzīvē nav nekā nejauša, un tās dvēseles, kuras ir iemiesotas tajās vai citās teritorijās, tur nav nejauši. Panākumus tev, dārgā, jaunās apzināšanās un jaunās sapratnēs. Es nešaubos par to, ka tu spēsi pacelties augstāk par to nosodījumu, ko tu izteici attiecībā pret jaunajiem cilvēkiem, un saprast būtību lielajam darbam, kuru veic šīs dvēseles sabiedrībā. Tai nevieglajai misijai – pamodināt cilvēku apziņu, kura sen ir aizmigusi jautājumos, skarošos viņu patieso dabu, kuri ir aizspēlējušies materiālās spēlēs, veicināt viņu atgriešanos Mājās, veicināt viņu augšāmcelšanos.


ES ESMU JEŠUA

Pieņemts 29.10.2009 Nika

http://preobrazenie.ucoz.ru/publ/o_novykh_detjakh_i_ikh_roli_v_preobrazovanijakh_planety/7-1-0-260


Tulkoja Jānis Oppe




Pievienots: 2012/02/08