KRAJONS - Par Gaismas Spēku



Sveicu, dārgā Urānija!

Es gribētu uzdot jautājumu Krajonam:
„Tu saki, ka mēs varam sūtīt savu gaismu cilvēkiem, valdībai un pat veselai valstij… Bet vai cilvēkā var būt tāda gaisma, lai viņš varētu apgaismot visu Zemi? Un kas veicina tādu gaismas spēku… Iespējams, man ir vērts kaut ko uzzināt?”

“Paldies”


Sveicināts, dārgais, es esmu Krajons, kurš vienmēr ir ar tevi un tavā iekšienē. Tu jautā par gaismas spēku… nu ko, tas ir pareizs jautājums tagad, tāpēc ka tieši tagad sāks parādīties priekšnoteikumi tam, lai tevī un tajos, kas ir līdzīgi tev, kas vēl joprojām šaubās par savas iekšējās enerģijas spēku, pienāktu laiks izpaust sevi, iepazīt sevi un noticēt sev. Pārveidošanās process notiek cilvēku dvēselēs, un jo tālāk, jo aktīvāk cilvēki pamostas un apzinās sevi. Ir pagājis laiks, kad cilvēki vienkārši bija ziņkārīgi, kad tikai ieskatījās slepus, caur šauru spraugu tajā bezgalīgajā bezdibenī, kas ir viņu būtība. Tagad dzīve prasīs no viņiem daudz vairāk – pašatvēršanos. Un, jo tālāk, jo stiprāk. Jo asāka būs tā neredzamā šķautne, kura atdalīs tos, kuri turpina dzīvot melos citiem un pašiem sev, baidoties paskatīties savā iekšienē, baidoties atrast sevī spēku un kustības virzienu, un tos, kuri ir atraduši savu ceļu, izdzirdējuši iekšējo aicinājumu un traucas tā virzienā ar ātrumu, daudzreiz pārsniedzošu gaismas ātrumu. Jo, ja jūs kaut reizi esat noticējuši sev un devuši iespēju atvērties visuma dievišķajam ziedam savā iekšienē, ja esat sajutuši, kā atveras spārni jums aiz muguras, jūs vairs nekad neatgriezīsieties pie sevis iepriekšējā, mazās, nenozīmīgās būtnes, kura slēpj savu seju aiz neskaitāmām žvadzošām baiļu bruņām. Jūs nekad vairs pat nepagriezīsieties uz tā laika sevis pusi. Jums tas būs noiets etaps.


Un tad jūs spēsiet nevis vienkārši saprast, bet sajust un pieņemt savu pašu spēku, savu gaismu, tad jūs zināsiet, kurp vērst savus soļus, ko meklēt un uz ko tiekties. Šī zināšana nebūs izsakāma vārdos, tā būs lielāka par jebkādiem vārdiem un koncepcijām. Tas būs vienkārši stāvoklis, kurā jūs dzīvosiet, tāpēc ka tā būs jums pati loģiskākā, pati dabiskākā jūsu eksistence. Jūs pārstāsiet atskatīties pa malām, meklējot to atzinību, kas ir jums apkārt, jūs starosiet sev un tiem, kas ir jums apkārt, jūs vedīsiet viņus aiz sevis un veicināsiet ar savu eksistenci viņu pareizas izvēles. Viņu pašatklāšanās izvēles. Katram no jums pienāks brīdis, kad jūs sajutīsiet šo aicinājumu iekšienē, kad šis aicinājums kļūs tik neciešami skaļš un aicinošs, ka jūs nespēsiet tam nesekot. Jūs jutīsieties vai nu kā jauna būtne, vai kā līķis. Tieši tā, kā dzīvus līķus jūs redzēsiet tos, kas turpina dzīvot pa vecam un baidās izdarīt izvēli. Jūs pat nespēsiet kādu laiku atrasties viņiem blakus, tik sāpīgi būs jūsu gaismai, kura plūst no jūsu iekšienes, izlauzusi beidzot sev ceļu un izrāvusies no šaubu un baiļu cietuma, kurā tā atradās ilgus gadus. Jūs zināsiet, ka jūsu gaismas ir pietiekami, lai zinātu, sajustu un apgaismotu ne tikai vien, ka Zemi, bet visu Visumu, visu radīto pasauli, un visas būtnes. Jūs zināsiet, ka jūsu iekšējā gaisma, jūsu iekšējā skaņa izplatās visur un ir viss. Tā ir patiesā vienotība ar Radīto, ko piedzīvo Radītājs Pārejas periodos. Tā tas būs arī ar jums. Tā būs. Tas jau nāk. Jau ir atnācis. Tas ir šeit. Tad atļaujiet sev uzsprāgst šim ilgi gaidītajam priekam – būt sev pašam! Kas var būt vēl svarīgāks tajā spēlē, kuru jūs saucat par Dzīvi? Esmu ar jums, es mīlu jūs un redzu katru no jums tā, kā redz tikai mīloša un gādīga māte. Jūs spēsiet. Jūs iziesiet. Un tas patiešām ir tā. 

Krajons


9.09.2011

Urānija

www.y-kostra.ru


Tulkoja Jānis Oppe



Pievienots: 2011/09/20