Ilūziju kalni...



    Pārsvarā cilvēki dzīvo savos ilūziju kalnos, izjūtot sevi, kā ķermeni un prātu, plus, apkārtesošo, kā atdalītu no sevis. Tā domā ego. Ilūziju kalns mīt mūsu prātā un tā izveidotājs nav neviens cits, kā ego.

    Katru dienu mēs ceļamies ar miljons domām prātā, kas apvieno gan pagātnes notikumus, šībrīža domas, gan nākotnes plānus. Domu ir tikpat daudz, cik emociju. Šo domāšanas procesu, apvienojumā ar izraisītajām emocijām, turpmāk saukšu par prātošanu.

    Tātad prātošana ir prāta atlaišana pašplūsmā. Šādā situācijā prāts netiek kontrolēts un iluzorais “es” (ego) turpina valdīt pār mūsu dzīvi.


Kas ir ilūziju kalni.


    Katram cilvēkam ir savs kalns, kuru smailēs kāpjot, mēs izpildām ego mērķi, ambīcijas, cenšoties sasniegt laimi, būt apmierinātam ar savu dzīvi. Ego uzskata, ka tas nav iespējams dzīvot laimīgi šeit un tagad, un vienmēr.

    Šī kalna virsotnē, kad mērķis šķiet ir īstenojies, cilvēks nespēj būt laimīgs ilgstoši,  viņš saskata, ka augšā ir vēl viena smaile, kas sola, ka beidzot būs labi, beidzot Tu būsi laimīgs.

 (Uzsvērsim to, ka dzīve liekas sarežģīta tieši ego. Patiesajā realitātē, ārpus ilūziju kalna, mūsu dzīve ir, nebaidīšos šī vārda – perfekta. )

    Ko es gribu teikt. Viss mokošais, kas mums dzīvē ir jāpārvar ir saistīts ar mūsu ego mūžīgo neapmierinātību. Mēs domājam, ka nevaram būt laimīgi šeit un tagad. Mums esot jāsasniedz tas un tas, lai mēs būtu laimīgi. Mēs vainojam citus pie mūsu nelaimēm. Visu vēl vairāk sarežģī ikdienišķā prātošana.

    Kas tad ir visu prātojumu pamatā? Vārds - “es”. Un, ja mēs sakām - “es”, tad uzreiz mēs izšķiram sevi kā atsevišķu personību, kā nošķirtu no apkārtējā. Uzreiz parādās  vārdi “viņi” un “citi”. Ego ir iemācījies, ka tam jābūt labākajam un jāprot aizstāvēties. Kas tik mūsu ego nav mācīts. Tā nu laika gaitā mēs esam kļuvuši tādi kādi esam – nelaimīgi. Un, ja laimīgi, tad tikai īslaicīgi. Un sakām, ka tas ir normāli. Tāda esot dzīve.

    Bet tā tam nav jābūt! Tas viss var būt  savādāk un jebkurš no mums var būt laimīgs šobrīd. Un būt patiesi laimīgs vienmēr. Vienīgais, kas ir jādara – Jāpieklusina ego! Tādējādi mēs uztversim sevi kā daļu no visa, jo  pastāv tikai viens vienots veselums.

    Arvien spēcīgāka ir kļuvusi cilvēka vēlme iegūt varu pār visu. Lai to izdarītu, mēs sakām identificēt sevi ar ķermeni un no šī lēmuma arī sākās visas ciešanas. Un to arī mēs mācām saviem bērniem, kaut tieši otrādāk, tos vajadzētu mudināt sajust vienotību starp visu, saprast, ka viss ir viens.

    Grūtākais ir tas, ka ego jau ir krietni iedzīvojies un nemaz negrasās aiziet. Jūs katrs esat izveidojis savu realitāti, kura esot atkarīga, piemēram, no laika apstākļiem, priekšnieka garastāvokļa, naudas maka biezuma, sievas gādības. Jums katram ir savs ilūziju kalns, kuru uzskatāt par vienīgo patiesību. Jūs neapzināties, ka pats esat izveidojis savu dzīvi tādu kāda tā ir. Jūs pats – ego, esat vainīgs, kāda ir jūsu diena. Jo - nav vainīga ne mašīna, kas ceļā uz mājām salūzusi, ne vīrs, kas jūs ir pametis. Nē. Viss, ko jūs jūtat iekšienē, ir atkarīgs tikai no jums pašiem. Tas ir atkarīgs no jūsu reakcijas. Tam nav nekāda sakara ar it kā ārpus jums notiekošo. Pats svarīgākais ir tas, kāda reakcija jūsos rodas, atrodoties noteiktā situācijā.

     Jūs esat tik ilgi pieradis ciest, ka vairs neticat, ka ir iespējams kaut kas labāks. “Cilvēki nekad nemainīsies”, tā dzirdu citus sakām. Jā, te jums ir taisnība – citi nemainīsies, jāmainās jums. Un, kad jūs būsiet atmetis savu ego, savu milzīgo  egoismu, tad visi apkārtējie automātiski mainīsies. Tas ir tādēļ, ka Jūs, laika gaitā,  esat ieprogrammējis sevī to, kā reaģējat uz situācijām, kā vērtējat sevi un citus.

    Sākumā, protams, būs bail pazaudēt sevi, jo esat pārliecināti, ka ego – tas esat jūs. Radīsies bailes par to, ka pazaudēsiet to, kas esat. Bet tā tas noteikti nebūs. Jūs nekļūsiet nejūtīgs, jūs nekļūsiet par robotu. Jūs turpināsiet just, domāt, salīdzināt, apgūt un augt. Jūs vienkārši vairs neiesiet cauri ellei, kurā pār jums valda negatīvās emocijas, domas un rīcība. Tas ir iespējams! Galvenais ir mēģināt! Diez vai izdosies sev ieskaidrot, ka ego ir jāaiziet, jo šobrīd jūs vienkārši domāsiet, ka mēģināt iznīcināt to, kas jūs esat. Šī doma visticamāk zaudēs cīņā, jo jūs esat pieradis pie šīs programmas, kurā dzīvojat. Tādēļ aicinu vienkārši mēģināt un sajust, ka patiešām pastāv arī kaut kas ārpus jūsu ilūziju kalniem un ciešanu pilnās, ego izveidotās dzīves. Jo, kā gan jūs varat būt kaut kas, kas liek jums pašiem ciest? Kā gan jūs varat būt kaut kas, kas neļauj jums būt laimīgiem šeit un tagad? Un, ja jau jūs to šobrīd saprotat, tad kas ir tas, kas to nesaprot? Ilūzija. Ego ir viena vienīga ilūzija.

    Nav vajadzīgs iluzora “es” sapnis, ko piepildīt, lai būtu laimīgs. Ir vajadzīgs apzināties, ka sapņi nāk un iet, bet laime ir vienmēr klātesoša.


Kā pieklusināt ego?


    Tā nav kalnā kāpšana. Atmest ego var tieši šobrīd, nekur nav jākāpj. Vienīgais, kas jāizdara – jābeidz prātot un jāatgriežas patiesajā “Es” stāvoklī. Kad “Es” - tas nav nekas atsevišķs. Tu vairs neredzi atšķirību starp “es” un “citi” . Vairs nav jāsasniedz kaut kas, lai būtu laimīgs. Laime ir vienmēr klātesoša. Pietam, Tev nav jāpamet darbs un ģimene,lai dzīvotu viens pats kalnos un dienas lielāko daļu pavadītu meditējot. Tu nekļūsti par akmeni, Tu vienkārši vairs neuztver lietas personiski. Tu vairs neapvainojies, neatriebies, nemanipulē, neciet.


Tu dzirdi, bet neieklausies

Tu redzi, bet neieskaties        }caur ego

Tu jūti, bet neizjūti


    Respektīvi, šādi neveidojas asociācijas, emocijas un reakcijas, ko rada ego pagātnes pieredzē uzkrātais, mācītais. Notiek vienkārša lietu dzirdēšana, redzēšana, sajušana. Neveidojas konflikti ne ar sevi, ne mīļajiem. Tu vienkārši dzīvo. Tu atrodies savā patiesajā stāvoklī. Tu esi klātesošs, bet Tevi tieši neietekmē apkārt notiekošais. Tu vairs nepārdzīvo, neciet. Tu saproti, ka tā visa ir ilūzija. Patiesībā ir viens vienīgs veselums – vienotība. Un šajā vienotībā pastāv tikai beznosacījuma mīlestība!

    Es zinu, ka kāds šobrīd teiks – tas nav reāli. Teiks, ka nevar iedomāties, ka tas ir iespējams, nespēj iedomāties, kā tas ir. Es sapratīšu, jo arī es, kā daudzi citi ticēju, ka ego – tas esmu es un, ka nevar būt savādāk. Un, ja arī var, es neticēju, ka labāk. Tas ir tipiski iluzorajam “es” , jo šīs iedomas jau tik ilgi valdījušas pār mūsu dzīvi un radījušas pasauli, kuru mēs redzam, kuru mēs uztveram kā mūsu dzīvi... Mēs esam jau tik tālu attālinājušies no Visuma un tā likumu saprašanas un ievērošanas, ka dzīve uz Zemes cilvēkam var arī neturpināties. Ir grūti, ļoti grūti atzīt, ka tas, kas mums ir, tas, kas mēs esam, kā mēs uztveram pasauli, nav nekas cits kā ilūzija, nav nekas cits kā izdomājums. Bet es ticu, ka Tu to vari! Viss ir tikai Tavās rokās. Vai turpināt sevi mānīt, kāpjot ilūziju kalnā, vai būt laimīgam un vairs neciest.


Ceļš.


    Kaut arī es teicu, ka ego atmešana tā nav kalnā kāpšana, tomēr nevaru teikt, ka to atmest ir viegli. Protams, sākumā Tu joprojām kāpsi savā kalnā, tikai šoreiz es iesaku arī apstāties. Šajā brīdī, lai ko Tu arī darītu, pamēģini paklausīties, kādas domas Tevī rosās. Pamēģini atklāt to, kuras no tām Tev liek justies slikti. Neesi domātājs, vienkārši esi blakus un paklausies, ko saka Tavs prāts. Paklausies, kādas  domas skan Tavā prātā, kad esi dusmīgs uz kādu, kad esi aizkaitināts.

    Katru reizi, kad negatīvas domas un reakcijas atkal ienāk Tavā ikdienā, esi vērotājs!

    Kādēļ šīs domas Tevī mīt? Kur tās rodas? Kādēļ? Protams, jāatceras par spoguļiem, jo katrā Tu redzi savu atspulgu. Apzinoties to, ka tas ir atspulgs, arī palīdzēs saprast, no kurienes tad Tavas negatīvās domas un emocijas nāk.

    Esot vērotāja lomā, ieklausies, kas šīs lietas saka. Nē, tas neesi Tu. Ja Tu būsi pacietīgs un turpināsi klausīties, sapratīsi, ka tas neesi Tu. Pamēģini atrast, kas tad ir šis teicējs!

    Vai Tu zini, ko Tu sapratīsi? Ka patiesībā, teicējs nemaz neeksistē. Tā ir ilūzija. Ilūzija, kas pamanījusies iekļūt mūsu prātā un valdīt pār mūsu dzīvi. Mēs tik ilgi esam dzīvojuši pēc viena principa, reaģējuši ar vienam un tām pašām emocijām, ka tas ir kļuvis par automātisku procesu.

    Pārlauz šo ķēdi! Veido jaunu programmu un jaunus modeļus, kā reaģēt. Atbildi ar mīlestību! Jo tas, ko Tu domā, tas ko Tu dari, tas nāk pie Tevis atkal un atkal. Mīlestība taču ir daudz patīkamāka par naidu. Dosim pasaulei mīlestību!

    Nedz prātošanai, nedz ego ilūzijām nav vieta mūsos. Un, kad esi gatavs, aicinu Tevi uzsākt ceļu, kas ļauj saprast, cik pasaule patiesībā ir skaista. Es zinu, ka ego ļoti centīsies un pretoties ar domām, kas Tev tā vai savādāk teiks, lai atsakies no mēģinājumiem un ļaujies tādai dzīvei, kāda Tev bija iepriekš. Bet nepadodieties! No tā ir atkarīga ne tikai jūsu dzīve, bet arī mūsu māju liktenis. Es ticu, es tiešām  ticu, ka jums izdosies!


Ja esi gatavs.


    Es varu droši teikt, ka katram cilvēkam šajā dzīvē ir noteikts mērķis/sūtība, kas , pietam, nav saistīts ar ego kaprīžu pildīšanu. Jautājums ir tas, vai jūs to vēlaties saskatīt un piepildīt. Aicinu visus sarosīties un to arī darīt! Atrodiet to, kas liek jūsu sirdij ziedēt, kas dara jūs laimīgus. Dariet to! Vai tā būtu deja, dziesma vai dzeja. Jūs, katrs esat izvēlējies veidu, kā sevi izpaust šajā dzīvē, izjūtiet to, piepildiet! Smaidiet, vairāk smaidiet !

    Tā kā, katram cilvēkam ir šis savs ceļš, pa kuru viņam jāiet ( viņš izvēlējies iet), tad izsist jūs no līdzsvara noteikti nevēlos, gribu jūs vienkārši iedrošināt turpināt šo ceļu un neapstāties, lai arī kādā tempā jūs savu ego pārvarat, lai arī kādas metodes izmantojat! Jo Visuma radītājs katram vēl tikai mīlestību. Vienkārši esot uz Zemes  mēs to mēdzam aizmirst/ nobloķēt – šo mīlestību. Bet tici un Tev taps iedots viss, ko Tu vēlies. Tikai atceries – mīlestībai jābūt visu vēlmju pamatā!

    Neapstājies līdz neesi laimi sasniedzis un  neatrodies tajā pastāvīgi, līdz pret jebko neesi izjutis beznosacījuma mīlestību! Citiem tas prasīs ilgāku laiku, citam mazāku. Un atceries, ka ieradums  pazūd vai paliek, ja praktizē to vismaz mēnesi .

   


Kad būsiet atbrīvojuši prātu no ego ilūzijām, jūs sajutīsiet to, ka darāt pareizi, jūs zināsiet. Bet jūs nezināsiet ar prātu, jūs zināsiet ar dvēseli – patieso “Es”.


©2009 Līga Rudziša


Pievienots: 2010/09/19