14. Atlantīdas izdziedināšana

3. daļa



(nobeigums)


“Cilvēces ciltstēvu” noslēpums. Šķiršanās no vainas sajūtas

Un tā, annunaki sterilizēja sievietes, dodot viņām speciālus preparātus. To lietošanas rezultātā zemes skaistules zaudēja spēju radīt bērnus. Taču lieta tā, ka preparāti darbojās TIKAI NOTEIKTU LAIKU. Kad viesi no Nibiru bija sagādājuši nepieciešamo zelta daudzumu, ekspedīcijas mērķis skaitījās sasniegts. Annunaki krāva ieguvumu savos militārajos transporta zvaigžņu kuģos un devās mājās. Bet sievietes, ar kurām citplanētieši bija dalījuši gultu, palika uz Zemes. Un ar laiku... atrada citus partnerus kopīgai dzīvei. Iemīlējās... Mīlēja un tika mīlētas... Dzīve uz planētas turpinājās...

Spēcīgā, tehnoloģiski attīstītā annunaku rase, protams taču, zināja par ģenētiku. Tai bija priekšstats par savu genomu. Taču atnācēji no planētas Nibiru tad nebija tik attīstīti, lai viņiem būtu zināšanas par daudzdimensionālajām gēnu struktūrām, par magnētiskajām DNS. Un, protams taču, viņiem nebija ne mazākā priekšstata par viļņu ģenētiku. Taču par to mēs viņiem nesāksim pārmest (KRAJONA HUMORS), jo paši cilvēki arī salīdzinoši nesen iepazinās ar šo zināšanu nozari. Annunaku preparāti iedarbojās tikai uz sieviešu-partneru DNS pirmo ķīmisko slāni. Bet, lūk, viļņveida apmaiņu ar ģenētisko informāciju mīlas rotaļu laikā annunaki novērst nevarēja! Ne nejauši lietoju vārdu savienojamu “mīlas rotaļas”. Annunaki patiešām iemīlējās zemes sievietēs. Un viņu attiecības reizēm pacēlās līdz augstam līmenim, kurā attiecības starp vīriešiem un sievietēm apklāj Mīlestības burvju spārni...

Jūs jau sākat noprast, par ko ir runa? Jā! Ģenētiskā viļņu informācija tika nodota no annunakiem zemes sievietēm. Kad viņas stājās jaunās attiecībās ar zemes vīriešiem, viņiem dzima bērni. Normāli, veselīgi... Ļoti skaisti bērni... Un nav brīnums, ka skaisti! Jo annunaki izvēlējās pašas-pašas skaistākās un veselīgākas sievietes-zemietes... Tāpēc arī dzima skaisti, veselīgi bērni. Viss viņiem bija tāpat, kā pie pārējiem cilvēkiem. Izņemot vienu... Viņu individuālais telpas-laika kontinuums atšķīrās no citiem cilvēkiem. Laiks viņiem ritēja pavisam citādi... Daudz lēnāk! Atcerieties, es teicu, annunaku dzīves ilgums sasniedza DIVSIMT TŪKSTOŠ gadu!? Paši viņi bija ātri, veikli... Taču viņu dzīves laiks vilkās daudz lēnāk nekā cilvēkiem. Un, lūk, iedomājieties, ka daži zemieši arī ir ieguvuši šo velti... Nē, viņiem neinicializējās nemirstības gēns! Toties ļoti ievērojami intensificējās... dažu stobra šūnu, neitralizējošu “novecošanas gēnu”, darbs. Ar laiku cilvēku skaits ar jaunajiem ģenētiskajiem raksturojumiem palielinājās. Un, lūk, viņu kļuva... Nu, dārgie Gaismas Darbinieki, ezotēriķi ar stāžu, pamēģiniet uzminēt šo skaitli... Kāda ir atbilde? Dzirdu, dzirdu! Daudzi “nezin kāpēc” automātiski jau nosauca to... 144 000 cilvēku! (KRAJONA SMAIDS). Jā! Tieši tā! Simt četrdesmit četriem tūkstošiem cilvēku bija ģenētiska struktūra, kura nodrošināja ļoti lēnu cilvēka organisma novecošanu.

Bet tagad pārtrauksim mūsu stāstu, lai paziņotu vienu noslēpumu. Ziniet, kā saucās tā pati annunaku vienība, kura “pamanījās” atstāt cilvēku ķermeņos savu ģenētisko informāciju? Jā-jā, jūsu dziļākā atmiņa var pateikt priekšā jums nosaukumu... Ieklausieties... Ko tā čukst? Nu ko?! Tieši tāpat, kā arī visa vienība... saucās viens no septiņpadsmit annunaku zvaigžņu kuģiem... “METUZĀLS”. Sadzirdējāt?... METUZĀLS... Tagad sapratāt, par ko ir runa, mani dārgie? Lūk, kur ir sākumi jūsu senajam mītam, leģendām par ilgmūžību un nemirstību... (Metuzāls Bībelē: viens no cilvēces ciltstēviem, kļuva slavens ar savu ilgmūžību, nodzīvoja 969 gadu. Vecākais cilvēks, kura vecums norādīts Bībelē. Viņa vārds kļuva par apzīmējumu ilgdzīvotāja apzīmēšanai – S.K. piezīme).

Kaut gan reālie METUZĀLI, tas ir, annunaku ģenētiskie pēcteči, nebija nemirstīgi. Viņi “tikai vienīgi” spēj dzīvot cilvēka ķermenī līdz 30 tūkstošiem gadu! (KRAJONA SMAIDS). Fantastisks dzīves gadu skaits – zemiešiem! Un tikai ieiešana jaunības laikā – tiem, kuri dzīvo uz planētas Nibiru.

Un vēl... Tagad jums jāsaprot, no kurienes ņem sākumus informācija par to, ka it kā atnācēji no Nibiru ir radījuši cilvēku, kura sākotnējais uzdevums ir būt par biomehānismu (vergu) zelta ieguvei. (It īpaši par to ir minēts D. Melhisedeka grāmatā “Dzīves zieda noslēpums”, 1. sējums – S.K. piezīme). Jā... Annunaki “neviļus” nodeva dažu cilvēku ķermeņiem daļu no viļņveida ģenētiskā koda. Taču no planētas Nibiru atnākušie nekad nav bijuši Lielā Eksperimenta autoru skaitā un nav piedalījušies mūsdienu cilvēciskās būtnes bioloģijas, daudzdimensionālā genoma un gaismas ķermeņu radīšanā! Padomājiet paši un atbildiet uz jautājumu: JŪS, Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules, ķeroties pie Lielā Eksperimenta fināla daļas, būtu izmantojuši tādu scenāriju, kad PAŠI parādāties pasaulē kā biomehānismi vai vergi? Jeb, jūs izmantotu citu variantu? Atbilde ir jūsu Sirdīs...

Ejam tālāk... Metuzāli-zemieši ne vienkārši ieguva “mūžīgās jaunības gēnu”. Viņu ģenētiskā struktūra divu daudzdimensionālu struktūru sakrustošanās rezultātā no dažādu planētu rasēm ieguva vēl vienu īpašību... Metuzālu gēns deva iespēju aktivizēt DNS sesto un devīto slāņus pat sablīvējošākās matērijas apstākļos. Viņiem bija spēja dziedināt savu ķermeni un... kontaktēties ar Garīgo pasauli! Viņus var saukt par Senā Laikmeta Gaismas Darbiniekiem (KRAJONA SMAIDS)... Bībelē ir norādīts Metuzāla vecums – 969 gadi. Jums neko neizsaka šis “nošifrētais” numeroloģiskais simbols? Patiesībā metuzāli dzīvoja daudz ilgāk... “Sešinieks”, ierāmēts “deviņniekos”... Lūk, kam jāpievērš uzmanība! DNS-Slānis kontaktam ar Augstāko Es (SESTAIS) un Izdziedināšanas DNS-slānis (DEVĪTAIS)... Jūs esat pārsteigti, ka tie, kas nodeva Garīgo informāciju Bībelei, zināja par jūsu daudzdimensionālo ģenētiku? (KRAJONA SMAIDS). Mēs vienmēr esam kontaktējušies ar jums, mani dārgie... Gaismas Ģimene ir palikusi un paliek blakus... Mēs esam kopā... Mēs vienmēr esam kopā...

Ejam tālāk.. Nu, drosmīgāk, mani draugi! Uzdodiet jautājumu, kurš tā vien jums grozās uz mēles... “VAI METUZĀLI TAGAD IR DZĪVI?” Atbildu: “GAN JĀ, GAN NĒ!” Nu, lūk, Krajona kritiķi ir gatavi berzēt rokas. Nu, “viss tas ir izplūdis, un atbilde ir miglaina... Kā vienmēr tam jūsu Krajonam”... Nu, bet ko lai dara, ja nāve – tāda lieta... Tā it kā ir, un tās it kā nav (KRAJONA SMIEKLI). Ak, mani dārgie! Lūk, ja jūs būtu pajautājuši: “vai metuzālu ķermeņi staigā pa planētu?”, tad es atbildētu viennozīmīgi: “VAIRS NĒ!” Kaut arī fiziski viņu ķermeņu dzīve varēja turpināties līdz 30 tūkstošiem gadu, reāli metuzāli nodzīvoja šajā pasaulē mazāk... Tiesa, metuzāliem izdevās pārdzīvot Lielos Plūdus (runa ir par planetārajām kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstoš gadiem – S.K. piezīme)? Un zināt, kāpēc? Tāpēc ka viņi, tāpat kā Noass, izdzirdēja Dieva balsi (KRAJONA SMIEKLI).

Bet, gribat zināt, par ko patiesībā vēsta Bībeles stāsts, kuras varonis ir Noass!? Tā pirmām kārtām vēsta par reāliem notikumiem, kuri notika tā saukto Vispasaules Plūdu priekšvakarā... Kāpēc – “tā saukto Vispasaules”? Tāpēc ka ūdens neapplūdināja visus kontinentus. Pēc lietavām, kuras turpinājās 40 dienas un naktis, applūdusi izrādījās tikai Eiropa un dažas Vidusjūras salas.

Cilvēkiem, kuriem bija Garīgā Dzirde, tika darīts zināms par priekšā stāvošajiem notikumiem. Un ne tikai Noass būvēja kuģus. Bija arī citi cilvēki, kas ieklausījās informācijā, nākošā no Garīgās pasaules. Patiesībā kuģu, līdzīgu Noasa šķirstam, bija daudz vairāk. Izglābās desmitiem tūkstošu cilvēku... Stāstu par Noasu var, protams, uztvert arī kā līdzību ar dziļāku jēgu. Taču es pagaidām runāju par to, ka patiesībā – šis ir stāsts par reālu cilvēku. Un par to, ka bez Noasa bija citi, kuri, uzbūvējuši kuģus, izglābās. Taču bija arī tie, kas glabās no kataklizmām citā ceļā... Piemēram, iepriekš paslēpjoties pazemes pilsētās, izvietotās zem piramidālajiem kompleksiem...

Metuzāli kalpoja kā tilts starp lemūru-atlantiešu civilizāciju un to civilizāciju, kura radās uz planētas pēc Lielajiem Plūdiem, pēc kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstoš gadiem. Kad kataklizmas beidzās, kad ass nolieces leņķis samazinājās, kad tika pārregulēts Zemes magnētiskais lauks, tieši metuzāli kļuva par jaunās civilizācijas pamatu. Viņi turpināja dzīvot uz Zemes vēl gandrīz sešus tūkstošus gadu. Un atstāja uz planētas pēcnācējus, kuri nodrošināja jaunas, mūsdienu cilvēku civilizācijas rašanos pirms pieciem tūkstošiem gadu.

Tāpēc jūs, mūsdienu cilvēki, pēc būtības, esat metuzālu ģenētiskie mantinieki, bet kaut kādā ziņā arī to ģenētiskie radinieki, kuri nāca no planētas Nibiru. Patiesībā Zemes un annanuku civilizāciju saiknei ir sens, karmisks raksturs, kas iziet aiz mūsu “vēsturiskās lugas” ietvariem. Varu pateikt tikai, ka planēta Nibiru atdeva Zemei to, ko kādreiz paņēma. Un šis “kaut kas” – ir jūsu viļņveida, daudzdzimensionālās ģenētikas daļa. Viņa, šī daļa, savā laikā atļaus cilvēkiem ievērojami palielināt dzīves ilgumu, pie tam nesamazinot evolucionārās attīstības tempu. Pēdējais ir ļoti svarīgs, tāpēc ka Nibiru civilizācijas pārstāvji, iegūstot ilgas dzīves velti, apmaiņā ievērojami palēnināja savu atpakaļuzkāpšanu pa Gaismas Spirāli. Raugoties uz priekšu, teikšu, ka tieši ar cilvēcisko būtņu palīdzību viņiem izdosies atrisināt virkni savu ļoti nopietnu uzdevumu...

Bet tagad atkal atgriežamies pie Atlantīdas un atlantiem.

Un tā, pirms gandrīz 13 tūkstošiem gadu Atlantīdas sala izzuda. Taču atlantu civilizācija turpināja eksistēt vēl divus tūkstošu gadu – līdz pat pasaules kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstošiem gadu. Vēsturi divu tūkstošu gadu garumā jau var nosaukt par OTRO ATLANTĪDU. Taču arī ar to atlantu vēsture neizbeidzās. Viņu pēcteči turpināja dzīvot arī tajā vēstures periodā, kuru es nosaucu par laikmetu pēc Lielajiem Plūdiem (pirms 11 tūkstošiem gadu – pirms 5 tūkstošiem gadu). Īpaši agresīva postatlantiskās civilizācijas kolonija iekārtojās KRĒTAS salā. Un tieši šo, ļoti agresīvo atlantu koloniju, karojošu ar eiropiešiem, piemin jūsu antīkie zinātnieki. Šo Atlantīdu var nosaukt par TREŠO. Taču tas ir visai nosacīts nosaukums. Tā kā eksistēja atlanti Āfrikas Ziemeļos, vēlāk migrējuši uz Eiropu. Eksistēja vēl arī atlantu pēcteči, dzīvojoši Klusā Okeāna salās. Bet citi atlantu pēcteči pirms astoņiem tūkstošiem gadu nodibināja cilvēku impēriju, kura kļuva par Hiperboreju...

Mani draugi! Jūsu sirdīs dzīvoja un turpina dzīvot mīlestība pret Atlantīdu... Bet, kā savādāk? Gandrīz visi Gaismas Darbinieki – tās bērni. Tā ir jūsu vēstures daļa, jūsu LIELĀS IEGREMDĒŠANĀS MATĒRIJĀ daļa. Jūs apzināti gājāt uz to, lai atnāktu šurp, uz pašu blīvāko pasauli, kur tikai var tikt Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules. Būtnes no 13-ā līmeņa, pašas augstākās mūsu Visuma dimensijas... Zināt, cik daudz es esmu dzirdējis jūsu nožēlas vārdus, jūsu ciešanas senās Dzimtenes bojāejas sakarā... Daudzās jūsu sirdīs līdz šim pašam brīdim dzīvo vainas apziņa... Atlantīdas bojāeju jūs, Gaismas Mācekļi, uztverat kā “divnieku” dienasgrāmatā, kā sliktu atzīmi, kuru nav iespējams nodzēst ar dzēšamo gumiju, neatgriezeniski iznīcināt...

Mani dārgi! Es gribu, lai jūs zinātu! Lai jūs saprastu reizi par visām reizēm! Nekādas JŪSU VAINAS PAR ATLANTĪDAS BOJĀEJU NAV un NEVAR BŪT!!! MĒS AR JUMS IZPLĀNOJĀM TUMSAS ATNĀKŠANU UN TĀLĀKU IEGRIMŠANU MATĒRIJĀ – AIZSEGA SABLĪVĒŠANOS. Bez tumšo atnākšanas nebija iespējams radīt tos apstākļus, kurus mēs tiecāmies sasniegt. Jūs atļāvāt viņiem atnākt un dot mācības. Un viņi atnāca. Un paliek pagaidām šeit, ar jums... Kā jūsu mācības daļa, kā mūsu Lielā eksperimenta daļa un kā daļa no lielās darbinieku armijas, kuri tajā piedalās...

“Divnieks dienasgrāmatā?.. Nē, nevis “divnieks”! Bet tikai – “TEICAMI”! Lieliska atzīme par jūsu izlēmību, drosmi un vīrišķību... Par to, ka izgājāt šo mācību līdz galam... Pašaizliedzīgi... Neatceroties, kas jūs esat un kādēļ to darāt... “Teicami”! Tikai šo atzīmi jūs esat pelnījuši, mani draugi... Domājat, es pārspīlēju?

Šodien, Lielajā Gaismas Ziemassvētku dienā, MĒS – GAISMAS ĢIMENE, raugāmies uz šo brīnišķīgo Planētu un redzam to, ko jūs pagaidām redzēt nevarat! Zeme ir ietīta brīnišķīgā, burvīgā Gaismā! Gaismas un Mīlestības enerģija, dzimusi no cilvēkiem, ir ne tikai uzvarējusi, bet arī izplatās – tik ātri un pārliecinoši, kā mēs agrāk pat necerējām... Es teicu par to... Es saku par to... Nenogurstu atkārtot... Atlantīda – ir liela mācība, kuru jūs esat izgājuši... Un tagad... Tagad tā ir ne vienkārši dzīva... Tā izdziedinās – samērīgi tam, kā jūs atmetat vainas apziņu par visu un ielaižat savās sirdīs Mīlestību... Samērīgi tam, kā jūsu trauksme nomainās ar lielu prieku...

Priecājieties, mani draugi! Priecājieties, mani dārgie! Tāpēc ka Gaisma atgriežas uz planētu, un jūs, Gaismas būtnes, atgriežat planētu Gaismai... Un jūs vēl brīnāties, ka mēs jūs tā mīlam? Mēs jūs ļoti mīlam... Un tas viss patiesi ir tā!


Jūsu KRAJONS

25.11.10 g.

Vēstījumu saņēma Sergejs Kanaševskis, Krievija, Sibīrijas Federālais apgabals, Novokuzņecka
*Autortiesības aizsargātas. Cikla “KRAJONS NO KRIEVIJAS” vēstījumi var tikt brīvi izplatīti un publicēti bez saīsinājumiem un izmaiņām.

http://waytosoul.ru/


Tulkoja Jānis Oppe 


Pievienots: 2011/08/09