14. Atlantīdas izdziedināšana

2. daļa


(1.turpinājum)


Atlanti un annunaki

Zemes vēsture nereti savijas ar... citu planētu vēsturēm. Tagad pastāstīšu par kopsakarības fragmentiem ar vienu no tām. Planētas, par kuru runājam, nosaukums droši vien daudziem no jums ir pazīstams. Tā ir – NIBIRU...
Atnācēji no Nibiru sen, ļoti sen pazīst Gaiju. Taču nezināja par Zemes īsto VĒRTĪBU un tās iemītniekiem. Šīs būtnes ilgi ekspluatēja jūsu planētas dzīles, iegūstot retu metālu. Viņas piedalījās ne tikai pašreizējā “vēsturiskajā Lugā” – tas ir, “parādījās uz skatuves” ne tikai pēdējos simts tūkstošos gadu. Ne vienreiz vien apmeklēja Zemi arī agrāk. Viņas vienmēr interesēja zelta ieguve un... tikai zelta ieguve. Tas – ir svarīgs elements viņu planētas dzīvības procesu norises nodrošināšanā. Bet tagad paveru vienu no “teātra” priekškariem... Atnācēji no NIBIRU, kuriem tagad pilnīgi liegta iespēja apmeklēt Zemei, ved smalku spēli. Viņi grib izskatīties cilvēku draugi. Taču, ak vai, tādi nav bijuši un pagaidām nav – šajā realitātē. Jebkurā gadījumā, domāju, absolūtais vairākums mūsdienu cilvēku par draugiem viņus PAGAIDĀM nenosauks (KRAJONA SMAIDS).

Kā mēs nosauksim šos atnācējus? Atstāsim to nosaukumu, kuru viņiem deva šumeri – pirms gandrīz pieciem tūkstošiem gadu. ANNUNAKI. Tas ir nofiksēts Divupes iemītnieku senajos rakstos – apmēram tā skanēja viņu rases nosaukums. Un tieši tā viņi paši nosauca sevi... Taču, kas ir apbrīnojami... Salīdzinoši nesen šo nosaukumu – ANNUNAKI – kāds pēkšņi mēģināja piešķirt reptiļu civilizācijai. No kā gan tas? Daudzas desmitgades nosaukums “ANNUNAKI” piederēja saprātīgo būtņu civilizācijai no Niburu. Un pēkšņi – tāda metamorfoze! Apbrīnojama pārvērtība! Nosaukumi “inuaki” un “annunaki” kļuva visai pazīstami, pateicoties kādai informācijai, kura plaši tiek tiražēta pasaulē (Krajons runā par Arianas Havas darbu “Reptilis manī” – S.K. piezīme). Lūk, piemērs tam, kā kopumā patiesā informācijā ir iepīts... tas, kā vienkārši nav un nevar būt! Tiek pasludināts, ka cilvēka DNS satur reptiļu gēnus! Lūk, tas patiesi ir jaunums – un ne tikai visai Galaktiskajai sabiedrībai. Graujošs jaunums visai Gaismas Ģimenei, bet galvenais – Lielā Eksperimenta Autoriem (KRAJONA IRONIJA).
Draugi! Es ne reizi vien esmu devis šo informāciju daudziem Gaismas Darbiniekiem. Bet tagad Krajons paziņo oficiāli: REPTIĻU GĒNU NAV IEKŠ CILVĒKA DNS. NEKĀDU REPTILOĪDU SMADZEŅU VĒDERA RAJONĀ CILVĒKIEM ARĪ NAV! NEKĀDI REPTILOĪDI JŪSOS IEMIESOTIES NEKĀDI NEVAR. Nekādi reptiloīdu gēni jūsu ķermeņos nav pat pieminami! Lūdzu, ziniet par to un nejūtiet šajā sakarā nekādu uztraukumu!

Jā, reptiļu civilizācija iedarbojās un turpina TELEPĀTISKI iedarboties uz cilvēkiem. Gaismas Darbiniekiem tas vairs nav nekāds noslēpums. Bet, mani draugi, atkārtoju: tikko kā cilvēka Sirdī dzimst patiesa Mīlestība, tikko kā viņa vibrācijas paaugstinās – ŠĪ IEDARBĪBA UZREIZ IZBEIDZAS. Tikko kā cilvēks apzinās, ka viņš ir – Lielais Gars (bet ne apziņa ar ķermeni), saprot, ka viņš patiešām ir EŅĢELIS, uzreiz līdzīga iedarbība kļūst NEIESPĒJAMA. Un nav tālu tā diena, kad planētas Zeme vibrāciju paaugstināšanās ne vienkārši pārtrauks iedarbību no “viltīgo telepātu” puses, bet padarīs neiespējamu arī dzīvi vienā telpas-laika visumā...

Un tā, ANNUNAKI – TIE NAV REPTIĻI. TIE IR ATNĀCĒJI NO NIBIRU. Taču, kāpēc pēkšņi notiek nosaukumu un jēdzienu samainīšana? Bet, lūk, šeit lūdzu paust jūsu apķērību, draugi... Došu tikai nelielu analoģiju. Iedomājieties, ka divdesmit pirmajā gadsimtā pie varas atkal nonāk tie, ko divdesmitajā cilvēce iepazina kā fašistus. Taču, ja viņi sauksies tā, vairums cilvēku nekad nenobalsos, lai viņi nāktu pie varas. Ko tad izdarīs šie spēki? Tie teiks: “mēs neesam fašisti”, pie tam norādīs uz citu cilvēku grupu un teiks: “Lūk, viņi – fašisti”. Domājiet un izdariet secinājumus paši, kāpēc pēkšņi vienas rases nosaukums “pārgāja” citai...

Mēs toties visu noliksim no galvas uz kājām. Atnācēji no Nibiru – tie ir annunaki. Un tieši tā viņi kļuva zināmi pasaules sabiedrībai, kad par viņiem sāka runāt kāds ļoti pazīstams speciālists ar pasaules vārdu (Krajons runā par Zahariju Sitčinu un viņa grāmatām, kuras pazīstamas plašam lasītāju lokam – S.K. piezīme). Kas attiecas uz inuakiem, tad tāda civilizācija patiešām ir. Tā ir Gaismas Ģimenes organiska daļa. Taču Eksperimentā uz planētas Zeme nav piedalījusies. Tiesa, tās pārstāvji ir šeit klātesoši kā novērotāji. Taču jūs zināt, ka planētai Zeme tagad ir pievērsta ļoti daudzu civilizāciju uzmanība, un ne tikai no mūsu Galaktikas...

Ejam tālāk... Annunaki tika pielaisti piedalīties “mūsu spēlē”, pielaisti piedalīties Lielajā Eksperimentā. Taču, atšķirībā no cilvēkiem (Centrālās Saules Eņģeļiem), viņi nav tā AUTORI. Šīs būtnes nekad nav bijušas nevainīga civilizācija – bet īpaši ne tās, kas varētu uzstāties upura lomā. Annunaki – spēcīga tehnogēna civilizācija, kura prot pastāvēt par savām interesēm un aizsargāties pret visāda veida iedarbībām. No bioloģijas redzes viedokļa viņi praktiski neatšķiras no zemiešiem. Nekādu reptiļu gēnu viņos nav. Ārēji Nibiru iedzīvotāji atgādina cilvēciskās būtnes. Annunaki ir gara auguma (daudz garāki par mūsdienu cilvēkiem) un ar spēcīgu ķermeni. Viņiem ir divas rokas, divas kājas, divas acis... Bet ...viņu iekšējais telpas-laika kontinuums ir organizēts savādāk nekā cilvēkiem. Salīdzinājumā ar cilvēkiem annunaki dzīvo ilgi... Ļoti ilgi... Viņu dzīves ilgums ir lielāks par... DIVSIMT TŪKSTOŠIEM GADU! Lūk, kāpēc cilvēkiem, ar kuriem kontaktējās un eksistēja līdzās annunaki, atnācēji no Nibiru likās nemirstīgi dievi. Jā, bija laiki, kad annunaki parādījās uz Zemes kā tie, kurus cilvēki uzskatīja par dieviem. Taču tie viņi, ak vai, nebija un nav. Vismaz pagaidām (KRAJONA SMAIDS). Bet ir viņi būtnes, kurām... nav AUGSTĀKĀ ES... Tajā nozīmē, kādā saprot to tagad Gaismas Darbinieki...

Tā kā vienmēr runāju par nozīmi “vēsturiskajai Lugai” pēdējo simts tūkstoš gadu garumā, tad uzreiz paziņošu: pa šo laiku annunaki ir viesojošies uz planētas TRĪS REIZES. Pirmo reizi – pirms gandrīz simts tūkstoš gadiem, kad Lemūrijas kontinents vēl tikai formējās. Otro reizi – Atlantīdas laikos, tajā periodā, par kuru tagad stāstām. Un trešo reizi – mazāk kā pirms pieciem tūkstošiem gadu, mūsdienu cilvēku civilizācijas attīstības rītausmā.

Pirmais apmeklējums no trijiem mūs pagaidām neinteresē. Jo, kā tāda, mūsdienu cilvēce pirms simts tūkstoš gadiem neeksistēja. Bet, lūk, otrā un trešā annunaku vizītes ir visai nozīmīgas mūsu vēstījuma ietvaros.

Tagad izstāstīšu par otro apmeklējumu... Annunaki kārtējo reizi ieradās uz planētas pirms 18653 gadiem (16642. gadā p.m.ē.). Un bija pārsteigti, ka cilvēku civilizācija ir izdarījusi tik lielu lēcienu (pēc viņu priekšstatiem) attīstībā. Teiksim tā: 82 tūkstošu gadu laikā, kopš viņi nebija uz planētas, mežonīgie hominīdi pēkšņi ir pārvērtušies attīstītā civilizācijā, nedaudz atpaliekot no viņu pašu. Iekonservētās šahtas zelta ieguvei bija atkonservētas, un tās ekspluatēja jauni īpašnieki – cilvēki! Vai vajag jums teikt, dārgie draugi, kas sākas tad, kad notiek īpašuma pārdalīšana – nu... līdzīga tai, kas notika šajā valstī (KRIEVIJĀ – S.K. piezīme) pagājušā gadsimta beigās? Var to var nosaukt par ļoti mierīgu procesu? (KRAJONA IRONIJA)...

Šahtas bija “nacionalizējuši” vēlie lemūrieši, kad lielā Lemūriešu civilizācija bija zaudējusi savu varenumu un sašķēlusies “drumslās”.

Dotā cikla (“KRAJONS NO KRIEVIJAS” – S.K. piezīme) lasītāji un klausītāji ļoti vispārīgā veidā ir pazīstami ar Lemūrijas vēsturi. It īpaši, ar ziņām par to, ka noteiktā etapā (pirms 27,5 tūkstošiem gadu) notika dažādu rasu – Lemūriešu un Horajoniešu –  pārstāvju ģenētiska sajaukšanās. Pēdējie, atgādināsim, dzīvoja vēl pirmslemūriešu laikmetā. Viņu ķermeņi tika pamodināti no somadhas stāvokļa – ar LEMŪRIJAS AUGSTĀKĀS SABIEDRISKĀS PADOMES visu dalībnieku vienotu lēmumu.

Un tā, notika ģenētiska divu rasu sajaukšanās. Taču, dabiski, palika arī tīrasiņu lemūrieši, kādu bija vairākums. Pēc ilgstošas mierīgas “tīrasiņu” un “ne tīrasiņu” lemūriešu līdzāspastāvēšanas pienāca brīdis, kad starp viņiem parādījās un sāka augt atsvešinātības siena. Kāpēc tā radās? Ne tikai ārēju atšķirību dēļ – “ne tīrasiņu” lemūrieši bija mazāka auguma un spēcīgāku miesas būvi. Galvenā atšķirība bija citā. Lemūriešu sabiedrība gandrīz visā savas attīstības garumā vadījās pēc sievišķā pirmsākuma. Smadzeņu labā puse lemūriešiem strādāja daudz aktīvāk. Garīgums, intuīcija, tieksme uz skaistumu un harmoniju – tā visa ir Lemūrija. Pēctečiem, kuri dzima lemūriešu un horajoniešu laulībās, sāka aktivizēties SMADZEŅU KREISĀ PUSLODE. Pirmajā vietā izvirzījās LOĢIKA. Lūk, kāpēc lemūrieši un “jaukteņi” sāka radīt atsevišķas apmetnes. Bet pēc tam – atsevišķas kolonijas citos kontinentos un salās. Tieši tāda kolonija arī parādījās uz Atlantīdas salas.

Tagad atgriezīsimies pie jautājuma: kāpēc tajā laikā pietiekami spēcīgie un agresīvie “ne tīrasiņu” lemūrieši noskatīja savai kolonijai nevis vienu no lielajiem, kontinentiem (viņu skaits tad bija pieci – kopā ar Lemūriju, Austrālija vēl atradās zem ūdens – S.K. piezīme), bet gan lielu, bet tomēr salu? Ne tikai labu dabas un klimatisko apstākļu dēļ. Galvenais iemesls – cits! Tajā laikā, kad nākošie atlanti pieņēma lēmumu radīt savu koloniju, divos kontinentos valdīja annunaki! Bija pagājuši vairāk kā divsimt gadi no viņu izkāpšanas uz planētas. Lemūrieši tajā laikā jau pietiekoši bija “iegrimuši matērijā”, lai radītu ieročus un sāktu risināt konfliktus ar militāru spēku. Gandrīz ideāla humanitārā sabiedrība savas eksistences finišā sāka grimt šīs pasaules matērijas bezdibenī un ātri zaudēt savu brīnišķīgo garīgumu. Aizsegs, atdalošs cilvēku no Garīgas pasaules, kļuva daudz blīvāks! Kā sekas visu notikumu ķēdei, ūdenī nogrima arī Lemūrijas kontinents. Taču uz to laiku gandrīz visi lemūrieši, to apdzīvojoši, bija pametuši savu pirmdzimteni un izmitinājušies pa dažādiem planētas stūrīšiem.

Dienvid- un Ziemeļameriku tajā laikā nevarēja izmantot cilvēku dzīvošanai – jo īpaši, dabas-klimatisko apstākļu dēļ. Divos kontinentos – Āfrikā un Eirāzijā – valdīja atnācēji no Nibiru. Nākošie atlanti nekādi negribēja sev blakus tādus spēcīgus un naidīgi noskaņotus kaimiņus. Viņi atcerējās par tām militārajām sadursmēm, kuras notika, kad annunaki atgrieza savu “likumīgo” īpašumu – šahtas zelta ieguvei. Lūk, kāpēc par jaunās kolonijas vietu tika izvēlēta sala netālu no Ziemeļamerikas dienvidaustrumu krasta. Tieši šeit ieradās paši lepnākie un neatkarīgākie ne tīrasiņu lemūrieši, kuri nevēlās kalpot annunakiem. Negribēja būt viņu kalpi zelta ieguvē un salīdzinoši brīvas marionetes. Jā, draugi! Ir jāatzīst fakts, ka tajā laikmetā cilvēki diezgan ilgu laiku atradās zem atnācēju no citas planētas varas. Taču vajag atzīmēt, ka annunaki nebija ļoti nešpetni un ļaunprātīgi valdnieki. Atgriezuši savu īpašumu, parādījuši savu militāro spēku, sakārtojuši ražošanu zelta ieguvē, annunaki ar komfortu iekārtojās uz planētas. Cilvēki viņiem bija amizantas būtnes, ar kurām viņiem nav garlaicīgi pavadīt laiku uz “Dieva aizmirstas planētas” (DAUDZNOZĪMĪGS KRAJONA SMAIDS). Annunaki pēc uzvaras atbruņoja cilvēkus, apspieda viņu gribu pretoties, piespieda sadarboties. Bet tālāk sākās... diezgan mierīga līdzāspastāvēšana. Atnācēji pat... iemīlējās zemes sievietēs, tā kā fizioloģija atļāva viņiem būt kopā. Tiesa, pēcnācējus pēc saviem “mīlas piedzīvojumiem” annunaki neatstāja. Un, ne tāpēc, ka būtu neauglīgi vai ko līdzīgu neļautu ģenētiskā struktūra. Nē! Teorētiski un praktiski šo dažādu planētu rasu krustošana ir iespējama. Taču annunakiem kategoriski, draudot ar nāvi un nošķiršanu no dzimtenes, bija aizliegts atstāt savu sēklu uz citām planētām. Un viņi ar īpašu rūpību izpildīja šo aizliegumu... sterilizējot tās zemes sievietes, ar kurām viņiem bija kontakti. Annunaki ļoti lepojās ar savas, kā viņi uzskata, ļoti unikālās un spēcīgās, rases tīrasinību... Jā... Lepojās un turpina lepoties. Kaut arī jau – ne tā, kā agrāk (DAUDZNOZĪMĪGS KRAJONA SMAIDS)... Tā kā tagad viņiem ir zināms par to, kas tie tādi Eņģeļi, atnākušie no Lielās Centrālās Saules...


(nobeiguns sekos)


Jūsu KRAJONS

25.11.10 g.

Vēstījumu saņēma Sergejs Kanaševskis, Krievija, Sibīrijas Federālais apgabals, Novokuzņecka
*Autortiesības aizsargātas. Cikla “KRAJONS NO KRIEVIJAS” vēstījumi var tikt brīvi izplatīti un publicēti bez saīsinājumiem un izmaiņām.

http://waytosoul.ru/


Tulkoja Jānis Oppe 


Pievienots: 2011/08/09