14. Atlantīdas izdziedināšana

1.daļa


Krajons


Kā parādījās un pazuda Bermudu trīsstūris


Sveicināti, mani dārgie. Es esmu Krajons no Magnētiskā dienesta.
Jau ne vairāk kārt esmu stāstījis par Lemūriju – brīnišķīgu, harmonisku civilizāciju, kura sāka aktīvi attīstīties pirms 52 tūkstošiem gadu. Pirms 35 tūkstošiem gadu tā sasniedza augstu attīstības līmeni. Šīs civilizācijas pārstāvji turpināja dzīvot uz planētas līdz pat tā sauktajiem Vispasaules (Lielajiem) Plūdiem, kuri notika pirms 11 tūkstoš gadiem.

Tagad parunāsim par citu civilizāciju – Atlantīdu. No laika dziļumiem atnākušās ziņas par divām civilizācijām, Lemūriju un Atlantīdu, zinātnieki Senajā Ēģiptē, bet īpaši – Senajās Grieķijā un Romā, bieži jauca. Un šis juceklis ir saglabājies līdz pat mūsu dienām. Lemūrijas lielos sasniegumus, tās augsto garīgumu un harmoniju pieraksta Atlantīdai līdz pat šim brīdim. Laiks ieviest skaidrību: Atlantīda – tā ir Lemūrijas kolonija, kura no tās pilnībā atdalījās apmēram pirms 18,5 tūkstošiem gadu (precīzs datums jau ir ziņots: 16426. gadā p.m.ē. – S.K. piezīme). Atlantīdas sala bija ļoti liela, tāpēc to dažreiz sauc par kontinentu. Taču tomēr Atlantīda – tā ir pagātnē eksistējusi liela sala Atlantijas okeānā, netālu no Ziemeļamerikas dienvidaustrumu krastiem.

Atlantu kolonija ļoti ātri pazaudēja garīgo saikni ar savu pirmdzimteni – Lemūriju. Ja lemūrieši nesa savās dvēselēs gaismu un labestību, tad to nevar teikt par atlantiem... Protams, nevajag apgalvot, ka visi atlanti ir – ļaunuma nēsātāji. Šeit, Atlantīdā, dzīvoja ļoti daudz labestīgu, labu cilvēku, kuri līdz pēdējām dienām turējās pretī tumšajiem spēkiem... Dzīvoja absolūtais vairākums no jums, mani dārgie Gaismas Darbinieki... Lūk, kāpēc Atlantīda daudziem ir dārga... Izsauc garīgu atsaukšanos jūsu sirdīs... Taču tomēr tieši ar Atlantīdu sākas karu, agresijas, nodevības, naida vēsture – ja runā par vēsturisku “nogriezni” pēdējo simts tūkstoš gadu garumā. Bet tieši par šo laika intervālu es jums stāstu. Tāpēc ka norādītais Zemes vēstures periods ir – jūsu “vēsturiskā luga”, kura izgaismo mūsdienas. Un šo cilvēces vēsturi, mani dārgie lasītāji un klausītāji, jums vēl stāv priekšā izpētīt un apgūt...

Atlanti pirmie izpauda agresiju – no jūsu “vēsturiskās lugas” civilizāciju pārstāvjiem. Agrāk, Lemūrijas civilizācijā, aktīvu lomu spēlēja sievišķais pirmsākums, garīgums, pirmajā vietā atradās tieksme uz harmoniju, skaistumu, mākslu, augstu tika vērtētas vienlīdzība un brālība starp cilvēkiem. Atlantīdā pirmajā vietā izvirzījās vīrišķais pirmsākums, stingra loģika, tieksme uz agresiju, personības apspiešana, nevienlīdzība un, kā sekas, sabiedrības dalīšana nabagajos un bagātajos, kungos un kalpos, saimniekos un vergos.

Sākotnēji visa Atlantīda bija sadalīta četrās daļās. Salas ziemeļrietumu daļā izmitinājās tie, kuri dibināja Atlantīdu, vēlāk viņi kļuva par aristokrātiju, augstmaņiem, pārvaldes komandu. Ziemeļaustrumu daļā valdīja tie, kurus var saukt par zinātniekiem, pētniekiem, izgudrotājiem. Dienvidaustrumos – iekārtojās amatnieki, darba cilvēki, kuri gādāja pārtiku. Šeit plauka lauksaimniecība, jūras nodarbes.

Īpaši gribu pastāstīt par salas dienvidrietumu ceturtdaļu... Kad nākošajā Atlantīdā ieradās pirmie lemūrieši, tā jau bija apdzīvota. Dienvidrietumos, kalnainā apvidū, dzīvoja cilvēki. Viņiem nebija ģenētiskas saiknes ar lemūriešiem. Viņus var nosaukt par salas aborigēniem. Jūs zināt, dārgie draugi, ka pat mūsu XXI gadsimtā reizē ar civilizētām tautām līdz šim brīdim dzīvo tie, kas ir tālu no mūsdienu civilizācijas labumiem. Tā sauktās “savvaļas ciltis” mājo, piemēram, nomaļās Āfrikas, Dienvidamerikas vietās, dažās Klusā okeāna salās... Tāda pati aina bija novērojama pirms 18,5 tūkstošiem gadu. Bez Lemūrijas civilizācijas dzīvoja citas tautas, kuras var saukt par necivilizētām. Nosauksim cilvēku, kuri mājoja Atlantīdas kalnos, rasi par MUNGALIEM. Mungali ieguva sev pārtiku ar medībām, teicami prata apieties ar lokiem, durošiem un griezošiem ieroču veidiem. Uz salas ieradušies lemūrieši (nākošie atlanti) stājās ar mungaliem tirdzniecības attiecībās. Iegādājās apmaiņā pret savām precēm dzīvnieku gaļu un ādas.

Pamazām mungali daudz iemācījās no atlantiem. Un izveidoja uz salas savu autonomiju – valsti valstī. Kad atlanti nolēma pakļaut viņus – nekas neiznāca! Vienā “jaukā” brīdī saprata, ka sev zem deguna ir izaudzinājuši spēcīgu ienaidnieku, kurš ne tikai netaisījās pakļauties, bet arī periodiski demonstrēja spēku, diktēja savus noteikumus! Pēc apmēram tūkstoš gadiem no brīža, kad civilizēti cilvēki iemitinājās uz salas, mungali jau bija apbruņoti ne ar lokiem un bultām, bet spēcīgu veidu ieročiem. Viņiem bija karaspēks, kurš varēja turēties pretī Atlantīdas armijai. Kara arsenālā mungaliem jau bija lidojoši aprāti, apbruņoti ar spēcīgiem staru metējiem...

Atlanti piekopa agresīvu ārpolitiku. Lemūrijas kontinents pirms 17,5 tūkstošiem gadu jau praktiski bija pārstājis eksistēt, nogrimstot zem ūdens (Nogrimšana noritēja pakāpeniski. Vairākos etapos. Kontinenta nogrimšanas zem ūdens galīgais datums –15519. gads p.m.ē. – S.K. piezīme). Virspusē palika tikai atsevišķas lemūriešu salas. Vairumu lemūriešu koloniju, kuras izrādījās ļoti vājas no militārā spēka redzes viedokļa, atlanti ātri pakļāva – faktiski, pārvēršot kolonistus par vergiem. Taču  izveidojās arī tādas lemūriešu kolonijas, kuras kļuva ļoti spēcīgas. Lemūriešu zinātnieki un izgudrotāji, apzinoties bīstamību, nākošu no atlantiem (un ne tikai no viņiem), pārbūvēja miermīlīgas mašīnas, mehānismus, lidaparātus kara tehnikā. Un tas kalpoja kā viņu drošības un neatkarības garantija.

Gaismas Darbinieki! Par hiperborejiešiem, atlantiem, lemūriešiem jūs jau esat dzirdējuši. Daudzus no jums neizbrīna tas fakts, ka pirms mūsu civilizācijas uz planētas eksistēja citas augstu attīstītas civilizācijas. Tā nepavisam nav fantastika. Taču tagad izstāstīšu jums stāstu, kurš dažiem no Gaismas Darbiniekiem var likties fantastisks... Kas tad tāds apbrīnojams un fantastisks notika Atlantīdā, par ko mēs varam TĀ brīnīties?
Atlantīdā notika IEBRUKUMS! Taču neparasts iebrukums. Viltīgais ienaidnieks iekļuva tieši pašas Atlantīdas centrā. Bet lepnie un vīzdegunīgie atlanti pat nepamanīja to! KĀ KAUT KAS TĀDS VARĒJA NOTIKT??? Tas ir ļoti brīnumains un pamācošs stāsts. Neparastais ir tajā, ka mungalu ķermeņos sāka iemitināties NE GLUŽI CILVĒCISKAS DVĒSELES (KRAJONA SMAIDS)... Neticat? Runa ir par tām dvēselēm, kuras nav “reģistrējušās” tā sauktajā Radīšanas Alā. Viņas nav Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules (atšķirībā no jums) un Eksperimenta Autori. Viņu parādīšanās TIKA PIEĻAUTA... Atnācēji izspieda mungalu – Atlantīdas salas aborigēnu – dvēseles un apziņu. Jūs jau esat sapratuši, kas par lietu? Jā! Tās bija tumšās būtības, ieradušās uz planētas ar agresīvu mērķi. Tā kā agresija, tumsa dzīvoja pašu mungalu dvēselēs, tad viņi vibrēja ar vienādu frekvenci ar tiem, kas tagad bija ieradušies. Tas arī atļāva tumšajiem sagrābt viņu ķermeņus. Pēc tā mungalu varenība pieauga vairākas reizes. Kāpēc? Tāpēc, ka priekšpusē izvirzījās ne spēcīgi lidaparāti, ne staru metēji, ne draudīgi lāzera ieroči, bet... MELNĀ MAĢIJA. Tumšās dvēseles, iemitinājušās mungalu ķermeņos, pilnībā prata to izmantot! O! Viņām bija bagāta darba pieredze ar melno maģiju! Viņām bija telepātijas spējas, un viņas saņēma norādījumus no saviem Melnajiem skolotājiem. Mūsu Galaktikā šie Melnie skolotāji un viņu sekotāji ir pazīstami kā starpzvaigžņu MELNO SUTĀNU ORDENIS. Šis ordenis ne vienreiz vien ir stāvējis pretī GAISMAS spēkiem uz mūsu planētas. Un pat stāv pretī tagad, veltīgi cerot gūt uzvaru tur, kur to izdarīt ir neiespējami...

Taču atgriezīsimies Atlantīdā. Un tā, mungalu ķermeņos bija iemitinājušās tumšas būtības, Melno Sutānu ordeņa pārstāvji. Izmantojot melno maģiju, telepātiju, viltu, slepenu diplomātiju, dzenot ķildas ķīļus starp Atlantīdas valdošajām aprindām, mungali nonāca pie varas – pie kam oficiālā ceļā! Viņu pārstāvis uzvarēja vēlēšanās. Atlantīdā formāli vēl eksistēja demokrātiska valdīšana, kad varu it kā vēlēja tauta. Izmantojot šo sistēmu, mungali izvirzīja savu pārstāvi. Bet pēc tam darbā tika laistas telepātija un melnā maģija. Un kādu reizi atlanti pamodās jau citā sabiedrībā. Viņus, tīrasiņu atlantus, sāka pārvaldīt mungali! Demokrātiskas valdīšanas vietā parādījās impērija. Pār valsti valdīja tirāns un viņam uzticami kalpi. Uzreiz Atlantīdā sāka vērties ciet tempļi, kuru priesteri glabāja senu Dievišķo Mācību. Šajos tempļos, tieši svēto rituālu veikšanas vietās tika nesti asiņaini upuri. Tumsa pacēla galvu Atlantīdā un apklāja ar sevi gandrīz visu civilizāciju. Taču palika tie, kuri nepakļāvās tumšajai varai. Melno Sutānu ordenim aktīvi turējās pretī garīdznieki, seno Dievišķo ordeņu priesteri, kuri nesa Gaismu un deva cerību vienkāršajiem Atlantīdas pilsoņiem. Īpaši sīkstu garīgu pretošanos izrādīja svētā sieviešu Aloras Ordeņa priesterienes... Valsts nodrebēja, kad uzzināja, kādas šausmīgas izrēķināšanās un asiņainas upurēšanas tiek veiktas tieši uz seno tempļu altāriem...

Pievērsiet uzmanību interesantam faktam... Kad mungali tikai vēl veica varas sagrābšanu, viņu ordenis saucās par PELĒKO SUTĀNU ordeni. Un tikai pēc tam, kad gandrīz visa Pelēko Sutānu ordeņa vadība bija iznīcināta, parādījās jauna struktūra – Melno Sutānu ordenis. Tas, kurš zina vēsturi, uzreiz pamanīs pārsteidzošu sakritību ar notikumiem, kuri notika pagājušā gadsimta 30-jos gados Eiropā (Krajons velk paralēli ar stāstu par Hitlera nākšanu pie varas Vācijā, kad pie varas nākušais fīrers un viņa piekritēji iznīcināja Rema “pelēkos” triecienniekus tā saucamajā “garo nažu naktī” – S.K. piezīme). Te ir likumsakarība, kuru jau ir pamanījuši jūsu vēsturnieki un domātāji... Tur, kur kļūst stipri pelēki, pie varas nonāk tumšie...

Protams, ar jauno varu nevarēja samierināties arī citi dižciltīgi atlanti, kuriem pašiem izrādījās atņemta vara un bagātības. Sākās asiņains, ļoti ilgstošs karš, kurš turpinājās daudzus gadus. Tas te uzliesmoja, te pierima, te iedegās ar jaunu sparu. Karš ritēja ne tikai uz Atlantīdas salas, bet arī citos kontinentos.

Notikumi, par kuriem tagad pastāstīšu, notika pirms 12838 gadiem, 10836. gadā pirms mūsu ēras. Lai gūtu uzvaru ilgstošajā karā, iznīcinātu “tīrasiņu aristokrātus” un priesterus, Melnās sutānas nolēma izstrādāt jaunu superieroci, spējīgu vienā mirklī satriekt visus ienaidniekus. Slepenās laboratorijās tika veikti speciāli izmēģinājumi. Tika audzēti mākslīgi kristāli, ar kuru palīdzību varēja translēt lielos attālumos nāvējošus izstarojumus. Bez tam, valdošajai Atlantīdas augšai kļuva zināms, ka dziļi zem zemes eksistē kādi “seni kristāli ar brīnumainām spējām”. Melnie skolotāji paziņoja, ka nepieciešams virzīt uz šiem kristāliem speciālu enerģiju. Atstarojoties no tiem, pārveidotā enerģija ir spējīga momentāni satriekt jebkuru ienaidnieku. Un tā, militāristi izstrādāja spēcīgu ieroci, nesaprotot, ka ar to pašu ir nolemti nāvei. Tāpēc ka melnie skolotāji, kuri komandēja no citas dimensijas, paliekot pilnīgā drošībā, pakļāva nāves briesmām visus uz Zemes dzīvojošos. Iedarbība uz tā sauktajiem “pazemes kristāliem” (Planetāro kristālisko režģi, kurš, tai skaitā, atrodas arī zem zemes) varēja pārtraukt visu cilvēku dzīvi uz planētas, izmainīt tās enerģētisko vibrāciju līmeni. Tad, faktiski, tālāka cilvēka mūsdienu veida evolūcija kļūtu neiespējama. Cilvēku rase varēja vienkārši izmirt, kas arī bija starpzvaigžņu Melno Sutānu Ordeņa slepenais mērķis.

Tajā pašā gadā, kuru nosaucu augstāk, Melnās Sutānas organizēja slepenu ekspedīciju uz Indalas salu, kura atradās 37 kilometrus no Atlantīdas ziemeļrietumu krasta. Dziļi zem šīs salas zemes atradās planetārās kristāliskās struktūras, ļoti svarīgas planētas dzīvības procesu norisei. Šo salu var nosaukt par sakrālā dzīvības spēka vietu. Tieši zem tās, planētas dzīlēs, dzima noslēpumainā sievišķā enerģija, kura īpašā veidā baroja mūsu planētas augus, dzīvniekus un dažādas būtnes. Ar izaudzēto kristālu palīdzību slepenā ekspedīcija plānoja vērst savu mākslīgi radīto destruktīvo enerģiju uz planētas dzīvības centriem. Priesteru Augstākā Padome, zinot par Melno Sutānu ļaunprātīgajiem plāniem, rīkojās. Indalas salā notika pretējo spēku militāra sadursme. Sutānām neļāva pazudināt planētu! Taču slepenās operācijas dalībnieki spēja aktivizēt divus mākslīgos kristālus. Un melnā enerģija tomēr traucās zem zemes, pie sakrālajiem, vitāli svarīgajiem centriem. Taču šiem centriem ir ļoti-ļoti droša aizsardzība! Tumšā enerģija nespēja izsisties cauri “enerģētiskajām bruņām”. Atstarojoties no tām, atgriezās Zemes virspusē, Atlantīdas dienvidu krastu rajonā. Un, lūk, šeit... spēcīgo enerģētisko triecienu uztvēra un mīkstināja DIVI SENI PIRAMIDĀLI KOMPLEKSI, laika “iemūrēti” zem kalniem. Šīs piramīdas ir cēluši vēl senāki cilvēki – PIRMSLEMŪRIJAS LAIKMETĀ. Šo piramidālo kompleksu celtnieki – HORAJONIJAS civilizācijas pārstāvji.
Pēc šī enerģētiskā trieciena Atlantīdas salā sākās ļoti spēcīga zemestrīce, no vulkānu krāteriem sāka velties melni dūmi ar uguni... Kataklizmas rezultātā sala sašķēlās vairākās daļās, sauszeme sāka ātri grimt zem ūdens. Septiņu stundu laikā Atlantīdas sala izzuda. Kaut arī pati Atlantīdas civilizācija turpināja eksistēt vēl vairāk kā divus tūkstošus gadu – līdz nākošajām lielajām stihiskajām kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstoš gadiem. Pēc tām atlantu pēcteči vēl turpināja dzīvot. Taču tas ir atsevišķs, ļoti interesants stāsts. Daļu informācijas par to mēs jau esam devuši. Kaut ko pastāstīsim vēlāk...

Bet pagaidām atgriezīsimies pie tām pašām divām ļoti senajām piramīdām. Tās ieguva ne tikai fizisku bojājumu, bet arī ENERĢĒTISKU. (Jau ne reizi vien esmu teicis un atkārtoju: PIRAMĪDAS SPĒLĒ SVARĪGU LOMU MŪSU PLANĒTAS APGĀDĀŠANĀ AR SPECIĀLU ENERĢIJU, PLANETĀRAJĀ ENERĢĒTISKAJĀ APMAIŅĀ. Daudzām ir ļoti specifiskas funkcijas, par kurām jūsu zinātnieki uzzinās netālā nākotnē.) Tāds bojājums ietekmēja īpašus laukus. Smalkie enerģētiskie mehānismi bija “ieguvuši caurumus”... Negatīvās iedarbības uz kristālisko režģi rezultātā šajā rajonā tika traucēta TELPA-LAIKS (telpas-laika kontinuuma fragments).

Un tā, jūs nopratāt, kur atradās Atlantīdas sala? Bemudu trīsstūra rajons – tā ir viņas dienvidu mala. Savdabīgais “lūzums” TELPĀ-LAIKĀ patiešām bija iemesls daudzām ūdens un gaisa kuģu katastrofām un pazušanām.
Nu, bet tagad – patīkams jaunums! Pēc 1987. gada, pēc Pirmās harmoniskās konverģences, JAUNĀ GAISMAS ENERĢIJA, kuras uz Zemes kļūst arvien vairāk, deva iespēju izlabot bojājumus enerģētiskajos laukos, izdziedināt to pašu telpas-laika kontinuuma fragmentu. Tādejādi, Bemudu Trīsstūris vairs nav “Sātana jūra”, kā cilvēki sauca šo vietu... Kuģi un lidmašīnas vairs nekļūst par senās traģēdijas upuriem. Gaismas un Mīlestības enerģija ir labi šeit pastrādājusi, draugi... Ļoti daudzi no jums, Gaismas Darbinieki, piedalījāties telpas-laika kontinuuma “rētas” izdziedināšanā. Vai ne tāpēc, draugi, vairs nesāp tās garīgās rētas, kuras satrauca jūs tik ilgu laiku? (ILGSTOŠS KRAJONA SMAIDS).

Tagad dzirdu daudzu no jums jautājumu. “Krajon! Tātad, Atlantīda – ir vienkārši sala? Tiešām, ne kontinents?” Es jau atbildēju: “Jā! Liela sala.” Taču te seko arī otrs, pilnīgi pamatots jautājums: “Bet kāpēc nākošie atlanti izmitinājās uz salas? Ja viņi ir bijuši tādi vareni un agresīvi, vai viņiem nebija vienkāršāk ieņemt vietu zem saules kaut kādā kontinentā?”

Lai atbildētu uz šo jautājumu, es pastāstīšu citu stāstu Tā – arī ir mūsu “vēsturiskās Lugas” daļa. Un Gaismas Darbiniekiem par to ir jāzina.


(turpinājus sekos)


Jūsu KRAJONS

25.11.10 g.
Vēstījumu saņēma Sergejs Kanaševskis, Krievija, Sibīrijas Federālais apgabals, Novokuzņecka
*Autortiesības aizsargātas. Cikla “KRAJONS NO KRIEVIJAS” vēstījumi var tikt brīvi izplatīti un publicēti bez saīsinājumiem un izmaiņām.

http://waytosoul.ru/


Tulkoja Jānis Oppe 


Pievienots: 2011/08/09