9. Hiperboreja: Krievijas avoti

20.09.2010


Krajons caur Sergeju Kanaševski



Labdien mani mīļie!

Es esmu Krajons no Magnētiskā Dienesta. Katra valsts, katra teritorija uz šīs Planētas ir savā veidā unikāla un apbrīnojama. Mīlestības un uzmanības cienīgi. Uz šīs planētas nav maznozīmīgu valstu un teritoriju. Un ja jūs dzīvojiet savā nelielajā valstī, kuru pat grūti atrast kartē – ziniet, tā tomēr ir ļoti svarīga. Ja jūs dzīvojiet uz sava zemes gabala, kurš atrodas tālu no komunikācijām, no lielām pilsētām – ziniet, nav nekā svarīgāka par šo jūsu mazo dzimteni. Par jums nerunā televīzijas un radio ziņu raidījumos un avīzēs – it kā jūs neeksistētu? Ziniet jūs esiet ļoti svarīgi. Draugi es nepārspīlēju! Visa cilvēce, visas valstis, nācijas, tautas – ir viens vesels. Noņem nelielu daļu – cietīs viss organisms. Vai ne tā? Tā. Tieši tā...


Šodien runāšu par to teritoriju, kas aizņem 1/6 sauszemes daļu. Par valsti ar ļoti neparastu vēsturi un sarežģītu likteni. Par Krieviju. Mūsu civilizācijas organismā tā pielīdzināma sirdij ... Šī sirds vēl ir slima, tai ir izteikta aritmija. Tās vibrācijas vēl tālu no pilnības ... Šeit Krievijā dzīvo daudz ļoti daudz cilvēku, kuriem ir lielas izdziedināšanās spējas ... Jūs ziniet, lai izdziedinātos ir jāzina slimības cēlonis. Un tāpēc svarīga slimības vēsture ... Vai vienkārši vēsture ...


Daudzi mūsdienu zinātnieki uzskata, ka Krievijas vēsture sākas tikai no Kristīšanas sākuma, no vienotas Krievzemes valsts izveidošanās. Ak, mani Saules apmirdzētie, vai gan var izprast teritorijas un tautas vēsturi nezinot patiesās vēstures saknes?! Lai pārlietu gaismu pār Krievijas likteni ir jāatgriežas ne divi, ne trīs tūkstoši gadu atpakaļ. Ir vērts ielūkoties krietni dziļākā pagātnē. Veiksim ceļojumu astoņi tūkstoši gadus tālā pagātnē. Tieši tad Eirāzijas kontinenta Eiropas daļā no rietumu krastiem līdz Urālu kalniem austrumos izveidojās jauna impērija. Šīs impērijas pamatus veidoja ... atnācēji no Āfrikas Ziemeļiem. Jūs esiet pārsteigti? Nav jābrīnās! Āfrikas ziemeļos eksistēja visdaudzveidīgākā un stiprākā, augsti attīstīta atlantu kolonija. Izdzīvojusi pēc kataklizmām, kuras notika pirms 11 tūkstošiem gadu, kolonija pieņēmās spēkā. Āfrikas ziemeļos tanī laikā, par kuru iet runa, izveidojās divas valstis – Levija (Lībija) un Aijgaptus (Ēģipte). Levija atradās Ziemeļāfrikas rietumu daļā, Aijgaptus – austrumu daļā. Tieši no Aijgaptus atnāca tie, kuri uzveica Eiropas tirāniju, kas ilga daudzi gadsimtu garumā. Un lika pamatus lielai varenai valstij, kuras nosaukums saglabājies un nonācis līdz mūsu dienām. Tās nosaukums ir Hiperboreja.


Patiesās zināšanas par Hiperboreju vēl cilvēkiem nav atklātas. Jo notikumi risinājās tajā cilvēces vēstures laika periodā, kad visas četras dimensijas bija apvienojušās vienā laiktelpā. Liels cilvēces vēstures posms, sākot pirms 11 tūkstošiem gadu un turpmākos sešus gadu tūkstošus, zinātniekiem un lielākai mūsdienu cilvēku daļai ir baltais plankums ...Vai arī maģiskais melnais caurums, portāls, kas vēl nav atvērts (Krajons smaida). Gaismas Darbinieki! Pat daudzi no jums ar grūtībām notic šādai iespējai izmainīt laiktelpu (dimensiju), kad dažādās pasaules saplūst vienā. Jā, nu ko par to runāt! Absolūti lielākā mūsdienu cilvēku daļa netic arī citu pasauļu realitātei. Viņiem neeksistē arī tas, kurš ar jums pašreiz runā. Bet Krajons, tas nav izdomājums. Simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē, vairāk kā miljons Gaismas Darbinieku, ir stingi pārliecināti par manu eksistenci. Viņi mani jūt un uztver manu enerģiju. Bet no tā var secināt, ka šī informācija nav izdomāta.


Dimensiju saplūšana tik tiešām notika un būtnes no citām pasaulēm dzīvoja šeit ... Un jūs cilvēki kopā ar viņiem veidojāt planetāro vēsturi ... Jā, tas tā ir ... Bet nedaudz vairāk kā pirms pieciem tūkstošiem gadu cilvēku civilizācijas vēsture tika pārtraukta. Vienoto ķēdi pārrāva izņemot svarīgākos posmus. Vienoto ķēdi pārrāva izņemot svarīgākās zināšanas. Izņēma visu, kās bija līdz tam. Pārrāva saikni ar Avotu. Jūs jau saprotiet tas nav sods. Tā nav grēkā krišana, tā nav bēgšana no mītiskās paradīzes ... Tāds bija Lielā Eksperimenta scenārijs uz planētas Zeme, kuru mēs ar jums kopā saplānojām. Saplānojām un iedzīvinājām šajā četru dimensiju realitātē. Jūs jau ziniet kāpēc tika radītas visas šīs grūtības. Tikai tā varēja ienirt materiālās pasaules pašā dzelmē. Un tikai no šejienes, no šī „visdziļākā matērijas” punkta mums ir tiesības startēt atpakaļ. Bet nu jau kopā ar visām bagātībām, ar visām zināšanām un uzkrāto pieredzi. Ar „burvju artefaktiem”, kas ir tik nepieciešami mūsu Visuma turpmākai Radīšanai un jaunu pasauļu Radīšanai.


Draugi atgriezīsimies pie Vēstures. Un tā impērija, par kuru stāstu, atradās visā Eirāzijas Eiropas daļā. No rietumu krastiem līdz Urālu kalniem. Pie tam liela iedzīvotāju daļa dzīvoja austrumu daļā – mūsdienu Krievijas teritorijā. Impērijas galvaspilsēta bija brīnišķīga pilsēta Boreja, kas atradās mūsdienu Tatarstānas teritorijā. Iesākumā hiperborejiešu dzīves līmenis bija visai augsts. Atlantu pēcteči saglabāja atsevišķas augstas tehnoloģijas, kuras tiem bija radījuši dižie senči. Tehnoloģisko iekārtu ziņā hiperborejieši neatpalika no mūsdienu cilvēkiem. Daudzās jomās pat tos apsteidza. Ēkas pilsētās tika celtas no augsti izturīga mākslīgā materiāla. Tika ražota elektrība. Hiperborejas enerģētiskais varenums balstījās uz ūdens resursu izmantošanu. Bez tam aktīvi tika izmantota saules enerģija. Zemās enerģijas hiperborijieši neizmantoja. Šeit es domāju, dabas resursu pārstrādi - naftu, ogles un gāzi. „Saprātīgās mašīnas” tika konstruētas pēc mehāniskām, kristāliskām un enerģētiskām matricām, kuras bija saglabājušās no senčiem - atlantiem un citām rasēm. Jā! Lidaparāti savās tehniskajās iespējās krietni pārspēja mūsdienu lidmašīnas un helihopterus. Dzinēju spēka noslēpums slēpjas kristālu mijiedarbībā, kā arī enerģētisko lauku darbībā, dažus no kuriem jūsu zinātne vēl nav atklājusi. Hiperborejiešiem nebija televīzija. Taču radio viļņus viņi izmantoja ļoti aktīvi. Pa visu impēriju bija izvietoti retranslācijas torņi, lai nodrošinātu virszemes un gaisa sakarus. Gandrīz visas impērijas iedzīvotāju mājas tika aprīkotas ar individuālajiem radio uztvērējiem.


Protams, rodas jautājums: „Kur tas viss ir izgaisis?” „Kāpēc arheologi vēl jo projām nav atraduši hipreborejiešu civilizācijas pēdas?” Tie Gaismas Darbinieki, kuri uzmanīgi seko šī cikla informācijai, jau zina, kāpēc nav saglabājušies Hiperborejas artefakti. Šī civilizācija radās sajaukšanās rezultātā, kad saplūda četras dažādas dimensijas. Tad sešu gadu tūkstošu garumā notika dimensiju atdalīšanās, lai nonāktu atkal dimensiju sākotnējā vibrāciju līmenī. Šis process noveda pie pilnīgas visu mākslīgi radīto objektu, tā saucamo „pret civilizācijas” objektu dematerializācijas. Kaut gan, draugi atklāšu jums noslēpumu ... Mans pēdējais apgalvojums nav pilnīgi korekts ... (Krajona smaids). Daži īpašie artefakti tomēr ir saglabājušies. Par tiem jūs noteikti uzzināsiet ...


Eirāzijas kontinenta Eiropas daļu faktiski var uzskatīt par Hiperborejas Metropoli. Bija arī citas daļas. Ziniet, jūsu zinātnieki jau ļoti tuvu ir pietuvojušies, lai atklātu Eiropas – Āfrikas – Āzijas civilizācijas modeli. To dara nevis arheologi, bet lingvisti, valodnieki. Nozīmīgie cilvēki – tulki! (Krajona smaids) Un vispār cilvēki, kuri zina vairākas valodas. Viņi kopā ar valodas zināšanām savos prātos sintezē dažādu tautu pieredzi. Un tā tiek nojauktas robežas ... Un tiek izzināta patiesība, kas ir nepieejama parasto zinātnieku skatienam. Viens krievu pētnieks gandrīz pareizi nosauca tās septiņas zemes, kuras ietilpa Hiperborejas sastāvā (Krajons runā par lingvistikas zinātnieku Nikolaju Vaškeviču grāmatas „Sistēmas valodas smadzenēm” S.K. piebilde ) Impērijas Eiropas daļu sauca Boreja un ar tādu pat nosaukumu bija arī šīs daļas galvaspilsēta. Tas ir pirmkārt. Ēģiptes maģiskais skaitlis „DIVI”. Nav nejaušs teiciens „Divas valstis” (Hiperborejas laikā Levija un Aijgaptus apvienojās vienā valstī un vēlāk apvienojās arī Lejas un Augšas Ēģipte). Un tas ir otrkārt. Sakrālais skaitlis „trīs”, kas tik ļoti tiek godāts Indijā. Šajā zemē senajos zīmējumos pat ziloņiem ir trīs galvas ... Un tas ir treškārt. Ja labi pameklē „četrinieku” var atrast tur, kur godā zaļo krāsu – ceturto krāsu krāsu gammā. Tā ir arābu pasaule, Tuvo Austrumu aziātiskā daļa (izņemot Šumēru teritorijas). Sauksim šo zemi Arābija. Un tas ir četrkārt.  Pēc „piecinieka” dosimies uz Ķīnu un Mongoliju. Tas ir pieckārt. Bet „šalcošo sešinieku” atradīsim Šumērā (Babilonijā) starp divām slavenām upēm Tigru un Eifratu. Un tas ir seškārt ... Bija arī septītais reģions ... Tā bija Zibērijas teritorija – mūsdienu Sibīrija (salīdzini nosaukumus Sibīrija/Zibērija un skaitli septiņi vācu valodā: SIEBEN, S.K. piebilde). Šī zeme Hiperborejai pievienojās pati pēdējā. Katrā no nosauktajām teritorijām dzīvoja savā starpā atšķirīgas tautas. Hiperborejas impērija pirmo reizi cilvēces vēsturē 100 tūkstošu gadu laikā apvienoja vienā valstī lielu skaitu dažādu tautu, kuras atšķīrās kultūras, nodarbošanās veida, tradīciju un ieražu, auguma un ādas krāsas, kā arī acu izmēru ziņā ... Eiropas teritorijā, Borejā pirms astoņiem tūkstošiem gadu dzīvoja 850 miljoni cilvēku!!! Divās Ēģiptes Valstībās 319 miljoni cilvēku, Indijas un Pakistānas teritorijā 881 miljoni cilvēku, Arābijā 82 miljoni cilvēku, Ķīnā un Mongolijā 557 miljoni cilvēku, Šumērā 81 miljoni cilvēku. Zibērijā 17 miljoni. Līdz šim (pēdējos 100 tūkstošu gados) planēta nekad nebija tik blīvi apdzīvota.


Ziemeļāfikas atlantu pēcteči, uzvarot Eiropas tirāniju, izveidoja spēcīgu valsti. Pēc tam atgriezās Āfrikas ziemeļos kā uzvarētāji un spēcīgi iekarotāji. Īsa kara rezultātā tika pakļautas Aijgaptus un Levija, jo daļa iedzīvotāju brīvprātīgi nonāca bijušo radinieku varā. Pēc tam hiperborejieši devās uz Austrumiem, pārliecinoši uzvarot sašķeltos un slikti apbruņotos, zema auguma dzeltenas ādas krāsas cilvēkus, kas dzīvoja mūsdienu Ķīnas un Mongolijas teritorijā. Visilgstošākā cīņa ar asinsizliešanu izcēlās starp hiperborejiešiem un cilvēkiem, kuri dzīvoja mūsdienu Indijas un Pakistānas teritorijās. Tur bija viena no senākajām Lemūrijas kolonijām, kura pirms septiņiem gadu tūkstošiem bija atdalījusies no civilizācijas. Tur dzīvoja cilvēki, kuri bija pieraduši cienīt savu neatkarību un prata to arī aizstāvēt. Šī tauta bija rūpīgi saglabājusi senču gatavotos ieročus. Trīsgadu karā katra no karojošajām pusēm zaudēja 1/3 daļu no savām armijām. Par šīm kaujām var lasīt senos indiešu eposos. Uzvarēja hiperborejieši, jo viņiem bija lielāka karošanas pieredze, kā arī viņus atbalstīja jau iepriekš iekarotās teritorijas. Beidzoties karam neizrādot pretestību impērijai pievienojās arī Babilona un Arābija.


Gaismas Darbinieki! Jūsu zemes vēsturnieki ļoti bieži vēsturi atspoguļo kā vienīgu karu virkni. Savukārt, vēsturiskās personības galvenokārt ir iekarotāji vai valdnieki. Mani dārgie, piedodiet, ka mēs ar savu pārinieku arī uz kādu brīdi sākām līdzināties viņiem un runājām par kariem.  Darījām to, lai pastāstītu, kā veidojās impērija. Protams, ir arī cita interesanta informācija par Hiperboreju ... Piemēram, 5899. gadā p.m.ē. impērijas galvaspilsētā Borejā piedzima cilvēks, kura vārds bija Noels. Viņš izveidoja Garīgo Mācību, kas kļuva par dzīves pamatu daudziem cilvēkiem. Mācības pamatā bija visaptveroša Mīlestība. Noels runāja par Dvēseles mūžīgo dzīvi, par to, ka cilvēka ķermenī atrodas nemirstīgs un dižens Gars. Katrs cilvēks ir līdzīgs Pasaules Radītājam.  Tas, kurš to saprot ievēro Visuma morāles (ētikas) likumus. Iet pa Radīšanas ceļu. Un tas sniedz iespēju būt laimīgam visās pasaulēs. Pat tādā cietsirdīgā , kā šī ... Hiperborejas valdnieki uzzinot par viņa Mācību, smīnēja un pie deniņiem grozīja pirkstu. Vienkāršie ļaudis klausījās un raudāja. Daudzi Noela Mācību uztvēra caur sirdi. Skolotāju īpaši iemīlēja Ziberijas (Sibīrijas) iedzīvotāji. Tuvojoties savam šīs zemes ceļa galam Noels pārcēlās uz Zibēriju dzīvot. Apmetās viņš Zibērijas galvaspilsētā Ealokse (tā atradās mūsdienu Krievijas centrā, tur, kur tagad ir Novosibirska – S.K. piezīme). No šīs Zibērijas pilsētas centrālā laukuma skolotājs vairāku tūkstošu aculiecinieku klātbūtnē Augšāmcēlās. Atstājot šajā pasaulē tikai apģērbu, bet savu garu, apziņu un pat fizisko ķermeni pārnesa uz citu pasauli. Pēc skolotāja Noela Augšāmcelšanās cilvēki viņu pasludināja par Dievu. Kaut arī viņš brīdināja, ka to nevajag darīt. Noela apģērbu, kā arī scepteri un stieni, ielika speciālā šķirstā. Tā izrādot dziļu cieņu. Šķirstu ielika Kungam Noelam jaunuzceltā Templī. Pēc simts gadiem šis templis tika apgānīts un šis notikums kalpoja par jauna kara sākumu ... Draugi! Šī vēsture tik ļoti atgādina, kādu citu jums tik ļoti labi zināmu. Vai nav tiesa? Izrādās arī senāk ir notikuši kari par Svēto Kapu ... Noteikts cikls atkārtojas – tas tiesa, lai veidotu jaunu kvalitāti nākošajā cilvēku civilizācijas attīstības lokā.


Jā ... Hiperboreja aizsākās ar karu. Un ar karu arī sākās tās bojā eja. Tieši no Zibīrijas nāca postošie viļņi, ar kuriem aizrijās Hiperborejas valsts. Kaut arī iesākumā Zibīrijas zemē dzīvoja paši miermīlīgākie kontinenta iedzīvotāji. Zibīriešu vēsture ir unikāla un nozīmīga šīs tēmas izklāstā. Tāpēc aplūkosim to nedaudz sīkāk ... 6068, gadā pirms mūsu ēras, aptuveni tad, kad atlantu pēcteči no Āfrikas ieradās Eiropā, Urālu kalnu otrā pusē negaidīti uzradās cilvēki ar neparastu galvas formu, kas bija līdzīga olai. Ar laiku viņu galvām mugurējā daļā kļuva garena. Šie cilvēki ļoti atšķīrās no parastajām cilvēkveidīgajām būtnēm, kuras tajā laikā dzīvoja uz Zemes. Galvas forma nebija galvenā atšķirība. Daba zibēriešus bija radījusi kā divdzimumu būtnes. Šīs rases pārstāvji varēja būt gan tēva, gan mātes lomā. Iedzīvotāju skaits strauji palielinājās. Trīs simts gadus pēc savas ierašanās, šī neparastā rase izveidoja savu valsti. Karstais un mitrais klimats, ar kuru toreiz izcēlās mūsdienu Sibīrijas teritorija, sekmēja lauksaimniecības attīstību. Uz ūdeņiem bagātām upēm zibērieši būvēja aizsprostus, lai radītu elektroenerģiju. Radās mehānismi un tika izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kas palīdzēja ātri uzcelt ēkas un būves. Kad hiperborejiešu pirmās militārās ekspedīcijas ieradās Zibērijā viņu pārsteigumam nebija gala. Izrādījās, ka te pat līdzās, ļoti īsā laika periodā ir radusies jauna valsts. Pēc būtības tā bija cita civilizācija. Bet viņi par to neko nav zinājuši! Austrumu teritorija aiz robotajām kalnu virsotnēm tika uzskatīta par savu, jo senči jau sen bija pavēstījuši, ka to neapdzīvo saprātīgas būtnes. Izbrīnu radīja arī svešzemnieku ārējais izskats un to organisma uzbūve. Bet īpašu pārsteigumu karojošajos hiperborejiešos izraisīja, tas, ka zibēriešiem nav ... armijas. Un vispār tiem nav ieroču. Hiperborejiešu izlūki atgriezās un par redzēto ziņoja savai vadībai. Kareivīgi noskaņotie Hiperborejas vadītāji šoreiz pieņēma viedu un miermīlīgu lēmumu. Uz Zibēriju tika nosūtīta vēstnieku delegācija. Pēc ilgstošām pārrunām, kas neapgājās bez draudiem no hiperborejiešu puses, Zibērija atteicās no neatkarības un iekļāvās Hiperborejas sastāvā kā tās province. Zibērieši apņēmās maksāt ikgadējās nodevas, nosūtot tās uz impērijas galvaspilsētu Boreju. Tā divas tik ļoti dažādas civilizācijas sāka miermīlīgi dzīvot vienas impērijas robežās, abpusēji appildinot viena otru. Hiperborejieši daudz ko pārņēma no zibēriešiem. Svešzemnieku draudzīgā attieksme viņu naivums, atvērtība un vēlme sadarboties atbruņoja kaujinieciski nosakņotos hiperborejiešus. Zibērieši uz metropoli sūtīja speciālas celtnieku vienības, kas radīja Hiperborejas galvaspilsētā pārsteidzošas konstrukcijas celtnes. Neizsakāmi arhitektūras brīnumi radās tieši Borejas iedzīvotāju acu priekšā. Tie nespēja beigt sajūsmināties par svešzemnieku, kuri ir kļuvuši par viņu sabiedrotajiem, meistarību. Savukārt, hiperborejieši saviem jaunajiem draugiem pasniedz kā dāvanu lidojošos aparātus – vimanus. Līdz tam laikam zibērieši nepārzināja aviāciju. Patiesībā, hiperborejieši vimanus uzdāvināja bez apbruņojuma. Līdzīgi kā līdz šim arī turpmāk zibēriešu valstī nebija nevienas militāras vienības. Pat Zibērijas lielajās apdzīvotajās vietās nebija nevienas sabiedriskās kārtības uzturēšanas vienības. Absolūts miers un mīlestība valdīja šo neparasto cilvēki sirdīs ...


Ar Zibērijas teritorijas pievienošanu praktiski Hiperborejas izveide bija pabeigta. Šī impērija eksistēja gandrīz tūkstošs gadus. Pēc tam, kad tā, kārtējo karu rezultātā sabruka – hiperborejiešu pēcteči ilgi glabāja atmiņas par zaudēto dzimteni. Faktiski, šīs valsts pastāvēšana lielā mērā noteica planetārās vēstures procesus, līdz brīdim, kad pirms pieciem gadu tūkstošiem cilvēku civilizācijas attīstības gaita pārtrūka. Taču pirms tas notika, vairāki miljoni dažādu rasu un tautu cilvēku likteņi savijās ļoti sarežģītā, daudzslāņainā karmas mezglā, kuru jums iemiesojumā esošajiem cilvēkiem ir ļoti grūti iztēloties ... Uzzīmēsim šī „mezgla” shēmu, lai cilvēkiem to vieglāk iztēloties, aplūkosim ne tikai karmisko mezglu, bet arī tās daudzdimensionālo, daudzslāņaino STRUKTŪRU - neskaitāmās cēloņu seku saiknes, kuras nāksies atšķetināt, apzināt un pat ... iezīmēt to atveseļošanās virzienu.


Pirmkārt. Rasu karma. Atlantu ziemeļāfrikas pēcteči uz Eiropas teritoriju atnesa lielu garīgi ģenētisko pavedienu, ka bija pārspīlētas (hipertrofētas) vīrišķība sākums. Gandrīz pirms 19 gadu tūkstošiem no Lemūrijas civilizācijas atdalījušies atlanti bija zaudējuši vīrišķā un sievišķā pirmsākuma harmoniju.  Vīrišķais pirmsākums hipertrofējās, parādījās agresijas formas, tieksme uz vardarbību, loģiskā pārsvars pār garīgo un emocionālo.


 Otrkārt. Starprasu karma. Hiperboreja apvienoja ne tikai dažādas tautas, bet arī rases. Fiziskā līmenī notika ģenētiska sajukšanās. Bet tas savukārt sarežģīja cēloņu seku ķēdi ģenētiskā un metafiziskā līmenī. Citiem vārdiem sakot, jau hiperborejiešu pēcteči nesa atbildību par dažādu rasu kolektīvajiem (kopējiem) pārkāpumiem.


Treškārt. Valstiski - teritoriālā karma. Pirmo reizi bija radusies starpetniska un starprasu valsts, kura apvienoja Eiropā, Āzijā un Āfrikā dzīvojošus cilvēkus. Turklāt šī valsts radās fiziskā spēka uzvaras veidā, vieniem uzvarot otrus. Attiecības starp tautām tika veidotas uz vardarbības pamatiem, apspiežot vienam otru.


Ceturtkārt. Personības un valsts attiecību karma. Hiperboreja cilvēka personības attīstībā sniedza jaunas iespējas. Sākuma posmā ļoti strauji attīstījās māksla, literatūra, glezniecība un mūzika. Vēlāk tas viss piedzīvoja norietu, sākās nosliece uz degradāciju un cilvēka personības attīstības un jaunrades apspiešanu. Hiperboreja ar laiku kļuva ar vien militarizētāka valsts. Tika paredzēts, ka valsts apspiež personības attīstību.  Valsts intereses tika paceltas pāri individuālajām interesēm. Tādā veidā izveidojās, tā sauktā „personības un valsts karma”.


Un visu beidzot, piektkārt. Vissarežģītākais slānis ir sociālo un starppersonu attiecības. Tās ir attiecības, kas vairāku tūkstošu gadu garumā veidojušās starp cilvēkiem, kas dzīvojuši šajā valstī. Hiperborejā laika temps, salīdzinājumā ar Lemūriju un Atlantīdu, bija būtiski paātrināts. Noteiktā laika periodā notika daudz vairāk nozīmīgu dažāda mēroga un secības notikumu, kas noveda pie globāla „karmiskā sloga” uzkrāšanās gan katram cilvēkam individuāli, gan veselām nācijām.


Gaismas Darbinieki! Tagad mums nāksies atbildēt uz pietiekoši sarežģītu jautājumu. Vai eksistē tāda parādība, kuru var apzīmēt kā „teritoriālā karma”? Citiem vārdiem sakot vai mūsdienu Krievijas teritorija nes Hiperborejas karmas nastu? Ja teikšu „JĀ”, vai tas jūs pārsteigs? Vai uztversiet to, kā pašu par sevi saprotamu. Protams, valsts karma ir, un ir arī  teritorijas un cilvēku, kas to apdzīvo karma. Tas ir pārlieku sarežģīti. Taču, mūsu tēmas priekšmets ir visai precīzs. Tāpēc viennozīmīgi teikšu: KRIEVIJA ir galvenā Hiperborejas karmas mantiniece. Izprotot to, saprotam no kurienes nāk galvenie sarežģītā likteņa cēloņi.


     Krievija pašreizējajā „spirāļveida attīstības” ceļa posmā dažādos veidos atkārto savu vēsturisko priekšteci - Boreju (Hiperborejas metropoli). Pārvarot sadrumstalotību, tā apvienojās vienā veselumā. Līdzīgi augošam organismam, tā savā ķermenī uzņem visu, kas tai apkārt. Starprasu un starpnaocionālā karma virza to uz tautu apvienošanu, lai kopīgi atstrādātu pagātnē uzkrātās problēmas un neatrisinātos uzdevumus. Taču vēl pietrūkst zināšanu, enerģijas un potenciāla, lai radītu harmoniju. Un atkal atkārtojas kara ceļš, vardarbīga apvienošanās. Taču atsevišķās vietās, kur nedaudz atpaliek sociālā attīstība, saskatāmas pozitīvas iezīmes, kuras ietekmē tautu. Vēlme nacionāli ietekmēt mijas ar nozīmīgu atbalsta sniegšanu citām tautām, lai sekmētu sociāli – ekonomisko attīstību. Tās veidojas jauna karma, kuru vēl tikai nāksies atstrādāt. Krievijas garīgi ģenētiskajā mantojumā ļoti spilgti izpaužas no Lemūrijas mantotais mātišķais pirmsākums (Krievzeme - māmuliņa), kas pēkšņi stājas disonansē ar vēlās Atlantīdas laikos radušos slimīgo vīrišķo pirmsākumu, kurš periodiski aktivizējas. No turienes arī nāk vardarbība un tirānija.


Krievijā pamodusies Hiperborejas dvēseles mātišķā daļa, ģenētiski ir saistīta ar Lemūriju un tā ir gatava savos apskāvienos apņemt visus pasauli, un galveno kārt zemes un teritorijas, kas pirms astoņiem gadu tūkstošiem bija tās sastāvdaļa. Tā cenšas kā māk un līdzinās mātei, kas caur ciešanām ar mīlestību pieņem savus bērnus. Bet bērni jau ir izauguši un pat vairs neatceras par savām radniecīgām saitēm. Turklāt, pēkšņi mātes vietā parādās ... nē, pat ne tēvs. Uz skatuves iznāk patēvs! Slimīgs, svešs, agresijas pārņemts vīrietis, kurš ne tikai nemīl sev apkārt esošo pasauli, bet pat ienīst bērnus, kuri dzīvo ar viņu kopā vienā mājā.


Turpinās karmas „personība un valsts” atstrāde. Krievija te pēkšņi paceļas viļņa virsotnē, kur kā liekas sāk realizēties personības labākās izpausmes.  Te atkal pēkšņi tā ienirst dzelmē, kur personību nospiež valstiskuma smagsvars, tas ir līdzīgi kā ūdenslīdējiem, kas izjūt vairākus metrus biezā ūdens slāņa spiedienu. Krievijas pilsoņiem spilgti izteiktas divas galējas viena otru izslēdzošas īpašības ... Neparasta emociju gamma ... Sākot no fanātiska patriotisma līdz galējai nepatikai pret valsti, ka pat gribās to atstāt un atrast citu dzimteni ... Un tas viss sarežģī starppersonu un cita veida karmas, kas, protams, izpaužas ne tikai šajā teritorijā, ne tikai Krievijā, ...


Taču, ziniet, ka Hiperborejas vēsture nebeidzās kopā ar impērijas sabrukumu! Šeit Krievijā, vēlāk risinājās notikumi, kuri ļāva ielikt pamatus nākošajam civilizācijas attīstības posmam. Tur, kur beidzas impērija, tur sākas visinteresantākais un vajadzīgākais. Pēc sagraušanas vienmēr nāk kaut kā jauna radīšana. Pēc Hiperborejas impērijas sabrukuma nākošie divi tūkstoši gadu šai teritorijai nepagāja pa velti. Uz šejieni atnāca tie, kuri māk pagriezt planētu pretī Gaismai ... Šeit Dienvidurālu teritorijā, tika uzcelta pilsēta, kura izstaroja Gaismu un Zināšanas. Tā uz samērā ilgu laika periodu kļuva par Gaismas Ģimenes atbalstu uz Zemes ... Ārieši ... Noslēpumainie ārieši, kuri vēl jo projām ir liela mīkla jūsu zinātniekiem, šeit pārstāvēja Planētas intereses, novirzot Lielā Eksperimenta plānu vienīgajā pareizajā virzienā. No šejienes Gaisma izpletās uz dienvidiem un austrumiem, no šejienes sāka plūst Enerģija, kas deva milzu lādiņu mūsdienu civilizācijai.


Pašreizējā laika spirāles posmā arī ir jānotiek Dižajai Atmodai. Tādai ko varētu nosaukt par „posthiperborejisko Atdzimšanu” ... Tur, kur beidzās impērija, sākās visinteresantākais un svarīgākais. Sākās šeit un tagad ...


Ziniet ... Es došu vienu mājienu ...  Nelielu mīklu ... (Krajons smaida) ... Teiksim: Tā ir Krievzeme (Russ) ... Nē ne tā ... teiksim senatnīgā veidā: Tā ir Krievzeme (Sija Russ) ... Un savienosim abas daļas vienā vārdā ... Sijasruss. Ak, šie lingvisti. Viņiem ir zināms, ka valoda attīstības procesā vienkārši neatvienojās. Dažkārt tā „apvēļas”. Un vēl arī burti vārdos un zilbēs mainās, un pārvietojas ne reizi vien. Gaismas Darbinieki! Pamēģiniet paeksperimentēt ar vārdu „Sijasruss”. Tad var būt jūs sajutīsiet, uzzināsiet, kaut ko tuvu daudziem no jums ...


Draugi! Katra valsts, katra teritorija uz Planētas ir savā veidā unikāla, brīnišķīga, burvīga. Mīlestības un uzmanības cienīga. Nav maznozīmīgas valstis un teritorijas uz planētas. Un ja jūs dzīvojiet pavisam mazā valstī, tas nozīmē, ka pagātnē jūs nedzīvojāt kādā lielā valstī ... Un ja jūs dzīvojiet uz sava zemes gabala, kurš tālu no komunikācijām, lielām pilsētām, tas nenozīmē, ka pagātnē jums nav bijusi liela plaša dzimtene. Ja par jums runā ziņās, televīzijā, presē – tas nenozīmē, ka jūs neesiet notikumu centrā. Visi jūs Mani Saules apmirdzētie atrodieties vissvarīgāko notikumu centrā, kuri nosaka mūsu Galaktikas un Visuma turpmāko ceļu. Un tieši tāpēc jūs tik ļoti mīl! Un tas tā tik tiešām ir.


Ar Mīlestību un Gaismu,

Jūsu Krajons





Pievienots: 2010/10/30