Ieskats čenelingu vēsturē

3. daļa

Pirmais zināmais mēdijs vai kanāls mūsdienu izpratnē bija Helēna Blavatska (1831. – 1891.). Viņas grāmatas „Atmaskotā Izīda” (1877.) un „Slepenā doktrīna” (1888.) 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā lika pamatus jaunam ezotēriskas virzienam – teozofijai. Arī citas 20. gadsimta ezotēriskas mācības, to starpā arī New Age (Jaunā Ēra, Jaunais Laikmets), zināmā mērā balstās uz H. Blavatskas mācības pamatiem.


H. Blavatska bija apveltīta ar visneparastākajām okultajām un psihiskajām spējām, kuras pilnībā pakļāvās viņas kontrolei. Kā vēlāk atzīmē, tie, kas nodarbojās ar viņas apmācību, „viņa bija labākais pieejamais instruments, lai īstenotu viņu iecerēto darbu – parādīt pasauli jaunā formā, kaut vai kopējā veco seno Teosofiju, „zināšanas, kuras bija uzkrātas caur gadsimtiem, kuras tika precizētas un precizētas daudzu viedo paaudzēs ... ”.”


H.Blavatska teica: „Esmu atsūtīta, lai pierādīt, ka fenomeni eksistē realitātē, kā arī lai atklātu kļūdaino spirituālistu teoriju par gariem.”


Pirmā apzinātā saskarsme ar vēstījumiem H. Blavatskai bija astoņu gadu vecumā. Vēstījumus sniedza kādas sievietes gars, kurš stādījās priekšā kā Tekla Ledendorfa. Vēstījumi izpaudās automātiskā pieraksta veidā. Tas bija glīts, labi salasāms, sens rokraksts ar tekstu vācu valodā.


Arī turpmāk H. Blavatska vēstījumus saņēma automātiskā pieraksta veidā. Liela daļa H. Blavatskas saņemto vēstījumu vēlāk tika izdoti grāmatu veidā. Patiesie grāmatu autori neiebilda, ka viņus sauca par Viedas Meistariem - Mahatmām. Tie no kuriem H. Blavatska saņēma čenelingus lielākoties neatradās fiziskajā plānā, taču dažkārt viņi parādījās arī uz Zemes – īpaši Tibetas apgabalos. Tajās vietās, kur pēc nostāstiem atrodas viens no Zemes garīgajiem centriem - Šambala.


H. Blavatskas draugs un sekretārs Henrijs Olkots par čenelingiem raksta grāmatā „Vecās dienasgrāmatas lappuses”: „Daži no tiem, kas ar mums strādāja bija dzīvi cilvēki, no sākuma tos ieraudzīju astrālā ķermenī Eiropā vai Amerikā, bet vēlāk tos satiku Indijā un pat sarunājos ar tiem. Mēs sadarbojāmies vismaz ar vienu būtni, kas nav bijusi uz šīs zemes – tā bija tīra dvēsele, viens no tā laika gudrākajiem filozofiem.


Viņš ļoti gribēja kopā ar H. Blavatsku strādāt pie grāmatas „Atmaskotā Izīda” un sniedza lielu ieguldījumu šīs grāmatas filosofiskajā daļā. Viņš nematerializējās un nesēdēja ar mums kopā, viņš neiemiesojās H. Blavatskā, viņa balss vienkārši diktēja tekstu, kā arī deva padomus un atbildēja uz H. Blavatskas jautājumiem.”


H. Olkots uzskatīja, ka H. Blavatskas un šīs būtnes attiecības „... ne ar ko neatšķīrās no citām attiecībām, kuras ir raksturīgas starp sekretāru un saimnieku. Taču bija arī vairāki gadījumi, kad būtnes darbojās caur H. Blavatskas ķermeni. Tādās reizēs mainījās H. Blavatskas ierastais rokraksts.”


Pati H. Blavatska vēstulēs šo procesu apraksta šādi: „Kad man teica rakstīt, es to arī darīju, pēc tam es varēju viegli rakstīt par jeb ko, par metafiziku, psiholoģiju, seno reliģiju filozofiju, zooloģiju, dabaszinātnēm un daudz ko citu. Tas, kurš visu zina man to diktēja. Mans Skolotājs, bet dažreiz arī citi diktēja, kuri zināmi pēc maniem iepriekšējiem ceļojumiem. ...


Es rakstu „Izīdu”. Nē! Patiesībā es to norakstu, pārzīmēju ... Un tas viss notika sadarbībā ar manu Guru - Skolotāju. Viņš man palīdz it visā. Ja es pēkšņi kaut ko aizmirsu, tūlīt domās vērsos pie viņa vai kāda cita un tūlīt tas ko biju aizmirsusi nostājas manā acu priekšā. Viņi zina visu. Kur gan es bez Viņiem spētu gūt zināšanas?”


Galvenie H. Blavatskas skolotāji bija Morija, Kuthumi un „Tibetietis” jeb Džual Khul. Pirmie divi neaprobežojās tikai ar „Atmaskotās Izīdas” un „Slepenā doktrīnas” diktātu. Fundamentālākais no H. Blavatskas devumiem ir darbs „Slepenā Doktrīna”, kas tapa 19.gadsimta 80. gadu vidū. Šai darbā viņai palīdzēja Meistars Morija un Meistars Kuthumi. Abiem minētajiem Meistariem palīdzēja arī Meistars Džuals Khuls, saukts Tibetietis.


H. Blavatska DAŽI NORĀDĪJUMI IKDIENAS LIETOŠANAI


Celieties agri, kolīdz esat modušies, neguliet dīki pusmiegā - pusnomodā gultā. Pēc tam noskaitiet kvēlu lūgšanu par visas cilvēces garīgo atdzimšanu, un par tiem, kas cīnās uz patiesības ceļa – lai jūsu lūgšanas viņus atbalstītu un palīdzētu viņiem darboties dedzīgāk un veiksmīgāk; un, lai jūsos nostiprinātos pretestība jutekliskiem kārdinājumiem. Iedomājieties sava Skolotāja, kurš iegrimis Samadhi, tēlu. Panāciet pastāvīgu Attēlu ar visu detaļu pilnību, domājiet par to ar bijību un lūdzieties, lai visas nolaidību un apgrēcību kļūdas varētu tikt piedotas. Tas lielā mērā nostiprinās jūsu koncentrēšanās spēku, attīrīs sirdi, nāks par labu daudzās citās jomās.

Vai arī iedziļinieties sava rakstura nepilnībās: detalizēti izpētiet to kaitīgo iedarbību un sniegto baudu pārejošo dabu, un nostipriniet vēlmi pielikt visus savus spēkus, lai vairs tām neļautos. Šāda pašanalīze un sevis nodošana sirdsapziņas tiesai palīdzēs jūsu garīgajai izaugsmei tādā mērā, par kādu iepriekš pat nesapņojāt. Mazgāšanās laikā vingriniet savu gribu, ar mērķi reizē ar fiziskajiem ķermeņa netīrumiem nomazgāt arī tikumisko netīrību.

Attiecībās ar citiem ievērojiet sekojošus noteikumus:

1. Nekad nedariet to, kas nav jūsu pienākums, tas ir – nedariet nevajadzīgus darbus. Pirms kaut ko darāt, padomājiet, vai tas ir jūsu pienākums.

2. Nekad nerunājiet liekus vārdus. Pirms tos izrunājat, padomājiet par iespējamajām sekām. Nekad neatļaujieties pārkāpt savus principus, piekāpdamies apkārtējo spiedienam.

3. Nekad neatļaujiet nevajadzīgām un tukšām domām aizņemt jūsu prātu. To ir vieglāk pasacīt, nekā izdarīt. Jūs nevarat vienā mirklī padarīt jūsu prātu tīru. Tāpēc vispirms centieties izskaust sliktas vai dīkas domas, pievēršot prātu savu kļūdu analīzei un Pilnīgo vērošanai.

4. Ēšanas laikā vingriniet gribu ar mērķi, lai ēdiens labi pārstrādātos un būvētu jūsu ķermeni harmonijā ar jūsu garīgajiem centieniem, lai nerastos postošas kaislības un grēcīgas domas. Ēdiet tikai tad, kad jūtat izsalkumu, dzeriet tikai tad, kad izjūtat slāpes un nekad citādi. Ja kāds īpašs ēdiens sāk kārdināt jūsu kuņģi, neļaujieties kārdinājumam to nobaudīt tikai tādēļ, lai apmierinātu savu vēlmi.

Atcerieties, ka tā sagādātās baudas nebija vēl pirms dažām sekundēm, un ka tā arī zudīs pēc dažām sekundēm; ka tā ir tikai pārejoša bauda, un ka tas, kas šobrīd ir bauda, lielās devās pārtaps sāpēs; ka tas sagādā baudu tikai mēlei; ka, ja iekārotās mantas gūšana prasa lielas pūles un jūs ļaujaties kārei to iegūt, tad, lai sasniegtu mērķi, jūs neapstāsieties nekā priekšā; tā kā eksistē arī kaut kas cits, kas var jums sagādāt mūžīgu svētlaimi, tad šāda piesaiste pārejošām lietām labākajā gadījumā ir muļķība; ka jūs neesat ne ķermenis, ne sajūtas, tāpēc baudai vai sāpēm, ko tie piedzīvo, būtībā nav varas pār jums, un tā tālāk.

Turieties pie šādas spriedumu ievirzes visos citos kārdinājumu gadījumos, un, lai arī bieži vien jums tas neizdosies, tomēr ar laiku jums būs panākumi.

5. Nelasiet daudz. Ja jūs lasāt desmit minūtes, tad domājiet daudzas stundas.

6. Pierodiet pie vientulības, pierodiet palikt vienatnē ar savām domām.


Nostipriniet sevī domu, ka neviens cits, kā vien jūs pats, nespēj jums palīdzēt, un pakāpeniski pārtrauciet jebkādas piesaistes visam. Pirms iemigšanas, lūdzieties tā, kā to darījāt no rīta. Pārskatiet savu rīcību dienas laikā, atzīmējiet savas kļūdas un pieņemiet lēmumu tās neatkārtot rīt.

http://www.philos.lv/HB_ikdienai.html


Helēnas Blavatskas aicinājums visas pasaules teozofiem: „Lai visi zina, kāds spēks stāv aiz teozofijas un pa kādiem ceļiem tas izplatās. Šis spēks ir vajadzīgs, lai pasauli iekustinātu. Mums visiem ir jāstrādā šīs pasaules garīgās vienotības labā, vienalga, vai mūsu domas par tās izplatīšanās metodēm sakrīt vai ne. Mums jāķeras pie darba, bruņotiem ar izpratni, iecietību un brālības jūtām. Smagi kļūdās tikai tas, kas neko nedara. Mūsu uzdevums ir pilnīgi skaidrs – iepazīstināt ar teozofiju savus tuvākos tādā valodā, kādu viņi saprot. Tad visa pasaule pārvērtīsies. Nepametiet šo darbu, citādi iznāks, ka es savā pēdējā pasaulīgajā iemiesojumā esmu cietusi pilnīgu krahu”.



Pievienots: 2010/01/29