JAUNAIS LAIKMETS

2. daļa


Jaunā laikmeta pamatjēdzieni balstās ne tikai atsevišķu filosofu un domātāju uzskatos, bet ir cieši saistītas ar senām un varbūt arī ne tik senām dievišķām mācībām un filosofiskiem uzskatiem. Var nosaukt animismu, kas ir saistīts ar senu ticību, ka dabā visu atdzīvina un veido dabas gari, kuri mājo jebkur – gaisā, ugunī, ūdeni, mežā, kalnos un ielejās, jebkur dabā. Otra senā zinātne, kura ir kristietiska pēc būtības un radusies agrīnās kristietības laikā, ir gnosticisms. Kristīgā baznīca to jau sākotnēji noliegusi kā ķecerību. Šīs mācības sekotāji vai nu izmantojot astroloģijas zināšanas vai arī koncentrējoties uz Jēzus slepenajām zināšanām, centušies meklēt apslēptās garīgās zināšanas. Par Jaunā laikmeta domāšanas svarīgu avotu ir uzskatāma arī teosofija - dievišķas mīlestības mācība, kura būtībā ir ezotēriskā budisma un indiešu misticisma sintēze. Tā ir saistīta ar mistiku pārdzīvojumu un mistisku dievišķā mīlestību. Teosofijas biedrību 1875. gadā dibināja Helēna Blavatskas kundze un pulkvedis Olkots. H. Blavatskas galvenais darbs ir “Slepenā doktrīna”.


Jaunā laikmeta psiholoģijas svarīgākais motīvs ir sevis mīlestība, kam nav nekāda saka ar egoismu, augstprātību un iedomību. Svarīgākais ir cilvēka iespēju izzināšana, tādēļ to sauc par jauno humānismu, kurā galvenie uzsvari ir uz cilvēces fizisko, psihisko un garīgo spēju izpēti. Svarīgākais ir tas, ko spēj cilvēks, svarīgākais ir apzināties, ka dievišķas spējas piemīt ikvienam, ka visi ir Dieva bērni, vien jāspēj to apzināt un pilnveidot. Humānisms pauž optimistisku pārliecību, ka cilvēks spēj mainīt gan sevi, gan sabiedrību.


Protams, ka zemā garīgajā un intelektuālajā līmenī šie uzskati rosina dažādas ar garīgumu nebūt nesaistītas izpausmes – pārlieku sevis slavināšanu, pārlieku brīvdomīgas seksuālās attiecības,  kas vēl neapliecina cilvēka iekšējo pārveidi un Jaunā laikmeta ideju izpratni, pat ne intelektuālā līmenī.


1962. gadā Maikls Mērfijs un Ričards Praiss  Kalifornijā nodibināja Esailenas institūtu. Tās bijis cilvēka iespēju pētīšanas un analīzes centrs – sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tajā pētīja jaunas, cilvēka izaugsmi veicinošas metodes. Karls Rodžerss, Oldoss Hakslijs, Abrahams Maslovs, Fricis Pērls un citi viņu laika biedri bijuši aktīvi šo pētījumu dalībnieki un īstenotāji. Arī tagad vēl joprojām Esailenā darbojas aptuveni 100 cilvēku kopiena, kura rīko saistošas un populāras mācības, praktiskās nodarbības un seminārus.


Runājot par Jaunā laikmeta ideju izplatību un to dažādajām izpausmēm un ietekmju avotiem, varam minēt arī Astroloģiju kā zinātni par debesu ķermeņu ietekmi uz cilvēku dzīvi un zemes norisēm kopumā, varam nosaukt senos ķeltu druīdu, kā arī ziemeļu un baltu tautu rituālus un folklorā un mitoloģijā balstītos priekšstatus. Nenoliedzamu atzinību gūst Amerika pirmiedzīvotāju dzīves un dabas saskaņas filosofija. To pašu var sacīt par šamanismu un hermētiskās domāšanas, kā arī par alķīmijas ietekmēm. Tās neapšaubāmi ir Karaļa Artura leģendas un neopagānisma kustība kopumā. Bez jau pieminētajām personībām, vēl jānosauc Karls Gustavs Jungs - it īpaši viņa arhetipu un kolektīvās zemapziņas pētījumi, Merilīna Fergusone – filosofiskā darba “Ūdensvīra sazvērestība” autore, Alise Beilija, viņas baltā maģija un Septiņu staru filosofija. No kustībām bez jau pieminētās Findhornas komūnas, pastāv arī Džordža Treveljana “Wreking Trust”, Pasaules Miera deju kustība. Par neapšaubāmām Jaunā laikmeta izpausmēm var dēvēt arī aromterapiju, akupunktūru un homeopātiju.




Pievienots: 2010/01/29