Šīsdienas saruna jums izskaidros jūsu neveiksmes Ceļā

Iemīļotais Kuthumi caur Tatjanu Mikušinu


28. decembris 2010. gads


ES ESMU Kuthumi, atkal atnācis, lai risinātu sarunu.

Jums katrā ziņā noderēs tas, ko es vēlos jums pastāstīt. Tas vismaz būs derīgs jūsu dvēseļu attīstībai.

Kā mēs jau ne reizi vien esam pieminējuši mūsu vēstījumos, katrā cilvēkā ir kaut kas, kas patiešām ir īsts dārgums. Un šim dārgumam piemīt spēja palielināties no iemiesojuma iemiesojumā vai arī izzust pavisam. Tas ir tā, itin kā jūs būtu aplaupīti. Un tā patiešām ir pilnīga analoģija. Tikai laupītāji esat jūs paši.

Es droši vien runāju mīklās, un manas iepriekšējās frāzes prasa atšifrējumu. Kā jums jau vajadzēja iegaumēt no iepriekšējām sarunām, cilvēkā ir nemirstīgā daļa un ir iznīcīgā, pārejošā daļa. Un visa daudzo iemiesojumu spīdošā pieredze uzkrājas kā dārgumi Debesīs jūsu kauzālajā ķermenī, jūsu neiznīcīgajā daļā.

Taču, ja cilvēks no iemiesojuma iemiesojumā tērē Dievišķo enerģiju, kas nonāk pa kristāla stīgu, nevis Dievišķām lietām, bet baudu gūšanai sev no dzīves un sava ego vēlmju piepildīšanai, tādā gadījumā dārgumi neuzkrājas. Praktiski jūs aplaupāt paši sevi.

Katram cilvēkam, kas ir iemiesojumā, tiek dots noteikts enerģijas daudzums. Un jūs paši rīkojaties ar šo enerģiju. Tāpēc faktiski nav nekādas pastarās tiesas kosmisko ciklu beigās. Tie cilvēki, kuri no Dievišķā viedokļa ir nepareizi tērējuši viņiem Dieva doto enerģiju, vienkārši nevarēs turpināt savu eksistenci, jo nebūs, ar ko tālāk evolucionēt.

Šī arī ir tās Mācības, ko mēs dodam, galvenā jēga un būtība, ko mēs mēģinām nonest līdz cilvēcisko indivīdu apziņai.

Katru reizi, lasot Mācības rindas, cilvēks to uzklausa, bet nākamajā mirklī viņš jau traucas pēc kārtējām izpriecām un vēlmju piepildīšanas.

Pirmajā mirklī šķiet, ka mēs nodarbojamies ar bezjēdzīgu lietu. Tomēr pat, ja mūsu kārtējās sarunas laikā tikai viens cilvēks pēkšņi pamodīsies un apzināsies patiesību visā tās pilnībā, tad mūsu vēstījumu došanai iztērētā enerģija nebūs veltīgi tērēta.

Līdz ar virzīšanos pa evolūcijas ceļu ilūzija kļūst arvien vairāk izsmalcināta, un daudzas lietas, kuru nebija iepriekšējos gadsimtos, tagad sāk parādīties. Jā, un līdz ar pavirzīšanos Ceļā skolnieki sastop arvien smalkākas ilūzijas izpausmes kā savā iekšienē, tā ārpusē.

Ko vērts ir dažu cilvēku izdarītais atklājums attiecībā uz to, ka, pat strādājot Brālībai un izpildot Brālības uzdevumus, var radīt karmu.

Daudzu skatījumā šis apgalvojums šķitīs absurds. Bet iztirzāsim šo kāzusu ar konkrētu piemēru.

Cilvēks uzņemas izpildīt noteiktu darbu Brālībai: izplatīt grāmatas, lasīt lekcijas, tulkot vēstījumus citās valodās un tā tālāk. Un viņš izpilda šo darbu daudzu gadu garumā. Varētu šķist, ka šādā gadījumā Karmas Likumam ir jātiek apmierinātam un cilvēkam ir jāsaņem savi nopelni kauzālā ķermeņa pieauguma veidā.

Tomēr vairāk kā 90 procentos gadījumu ne tikai nenotiek kauzālā ķermeņa pieaugums, bet tiek radīta arī karma.

Domāju, ka vairums lasītāju, nonākot līdz šai vietai, iedomāsies, ka, acīmredzot, tekstā kaut kas ir sajaukts.

Nekas tekstā nav sajaukts. Vienkārši daži mūsu čela uzņemas noteiktu saistību izpildīšanu un iedomājas, ka šīs saistības viņi nesīs pa dzīvi kā apbalvojumus, un ar to pilnīgi pietiks, lai apmierinātu Dievišķo Likumu. Taču pati par sevi ne darba izpildīšana, pat ne darba izpildīšana Brālībai ir sasniegums, bet gan – šī darba izpildīšanas kvalitāte. Jums ir jādara Brālības darbi tā, ka jūs aizmirstat sevi, aizmirstat visu uz pasaules līdz tam laikam, kamēr jūs nepaveiksiet visu vislabākajā veidā. Jūs nevarat darīt Brālības darbus tikpat vienmērīgi un plānveidīgi, kā jūs darāt jebkuru citu darbu fiziskajā pasaulē. Tāpēc, ka jūsu pūļu pielikšanas rezultāts, ja jūs tās nevirzāt pienācīgā veidā un jūsu apziņai nav vajadzīgās kvalitātes, ļoti ātri parādīsies kā sapuvis auglis fiziskajā plānā.

Dažkārt jums būtu bijis labāk nedarīt Brālības darbus nekā darīt tos nepietiekami augstā apziņas stāvoklī un bez pienācīgas uzcītības.

Iespējams, ka jums vajag atgriezties pie lūgšanu prakses un darba ar sevi, ar saviem trūkumiem un psiholoģiskajām problēmām. Jo, lai darītu Brālības darbus, vajag, lai jau iepriekšējās dzīvēs būtu garīgās iestrādes. No lieliem pagātnes svētajiem var iznākt Brālības līdzstrādnieki, kas ir spējīgi darīt Brālības darbus fiziskajā plānā. Ārkārtīgi reti viena iemiesojuma laikā jums izdodas izlūgties no Dieva iespēju darīt Brālības darbus.

Taču jums ir tā, ka, jo mazāk ir garīgo sasniegumu un lielāks ego, jo mudīgāk jūs ķeraties pie Brālības darbu izpildīšanas. No šejienes – savstarpējās pretenzijas un neapmierinātība. Jums ir jāsaprot jūsu attīstības līmenis. Jums ir ar godbijīgu satraukumu jāizturas pret mazāko Kalpošanas iespēju, ko jums dod Skolotāji.

Man patiešām ir ļoti neērti, ka es esmu spiests skaidrot tik vienkāršas patiesības, kas ir ļoti pazīstamas austrumos, bet rietumu cilvēka apziņa ar grūtībām spēj tās aptvert.

Es ceru, ka šīsdienas saruna izskaidros jums jūsu neveiksmes Ceļā un liks jums ieņemt pienākošos vietu rindā pēc tiesībām būt par Brālības līdzstrādniekiem.

Mēs atklājam visīsāko ceļu uz Debesīm mūsu līdzstrādniekiem, bet piekrītiet, ka kaut kas ir jāziedo pretī. Un tas, protams, ir jūsu ego, jūsu pieķeršanās, ieradumi, mīļās aizraušanās un psiholoģiskās problēmas, kas velkas līdz no tālas pagātnes.

Tomēr es pēc dabas esmu optimists. Un es ceru, ka, ja ne šajā desmitgadē, tad varbūt nākamajā, mūsu vēstījumi sāks iedarboties tā, kā mēs cerējām.

ES ESMU Kuthumi, vienmēr ar cerību.


© Tatjana Mikušina, 2010


Tulkoja Lauma Ērgle


http://www.sirius-riga.lv/diktati2010.11-12.html


Pievienots: 2010/12/30