GARĪGAIS CEĻŠ



Ego garīgajā ceļā
 
Mēs sākam iet garīgo ceļu, lai izbeigtu ego tirāniju, taču ego atjautība ir turpat vai bezgalīga. Ikvienā stadijā tas spēj sabotēt un sagrozīt mūsu vēlmi atbrīvoties no tā. Patiesība ir vienkārša un mācības ir skaidras, bet tiklīdz tās sāk mūs aizkustināt, ego cenšas tās sarežģīt, jo zina, ka ir nopietni apdraudēts.
 
Sākumā, kad mūs tikai aizrauj doma par garīgo ceļu un tā iespējām, ego pat iedrošina un saka: “Tas ir brīnišķīgi. Tieši tev piemērots. Šīs mācības ir ļoti saprātīgas!”
 
Ja nolemjam izmēģināt meditācijas praksi, tad ego teiks: “Kāda lieliska ideja! Kāpēc gan es nevarētu doties tev līdzi? Mēs abi kaut ko iemācītos.” Kamēr ilgs garīgās attīstības medus mēnesis, ego turpinās skubināt: “Tas ir brīnišķīgi tik pārsteidzoši, tik iedvesmojoši…”
 
Bet, tiklīdz mūsu attiecības ar garīgo ceļu nonāk “virtuves” stadijā un mācības sāk mūs dziļi uzrunāt, mēs neizbēgami saskaramies ar patiesību par sevi. Tiek atklāts ego, tiek aizskartas tā vājās vietas, sāk rasties dažādas problēmas. Mēs sevi ieraugām, kādi esam.
 
Nu pienāk laiks, kad sākam ārdīties un izkliegt rūgtas žēlabas. Kur gan tad ir ego? Uzticīgi stāv pie sāniem un kūda: “Tev ir taisnība, tas ir neizturami! Nesamierinies! Vai tagad saproti, ka šī mācība tev nav piemērota? Es taču tev to visu laiku teicu! Vai neredzi, ka tas nav tavs skolotājs? Tu esi moderns, izsmalcināts rietumnieks, tādas eksotiskas lietas kā dzens, sūfisms, meditācija, budisms pieder svešām Austrumu kultūrām. Kā gan tev varētu derēt filosofija, kas radusies Himalajos vai kur citur pasaulē, pirms tūkstošiem gadu?”
 
Ego līksmi vēro, kā mēs aizvien vairāk sapinamies tā tīklos, tas pat novels vainu par visām sāpēm, vientulību un grūtībām, kam esam gājuši cauri, uz mācībām un pat uz skolotāju: “Šo guru tāpat neinteresē, kam tev jāiet cauri. Viņi tikai grib tevi izmantot. Viņi izmanto skaistus vārdus, lai iegūtu tevi savā varā…”
 
Ego ir tik gudrs, ka var sagrozīt mācību pēc sava prāta, galu galā: “Velns citē rakstus savām vajadzībām.” Ego pēdējais ierocis vēršanās pret skolotāju un sekotājiem: “Neizskatās, ka kāds no viņiem dzīvotu saskaņā ar mācību patiesību!” Un ego uzstājas kā taisnīgais tiesnesis: tā ir visviltīgākā pozīcija, no kuras iedragāt jūsu ticību un vājināt nodošanos un pieķeršanos garīgajām pārmaiņām.
 
Ja turpināsiet un nopietni strādāsiet ar meditācijas praksi, lēnām sāksiet saprast, kā ego jūs piemuļķojis ar saviem solījumiem: viltus cerībām un viltus bailēm. Jūs sākat saprast, ka gan cerības, gan bailes ir jūsu prata miera ienaidnieki. Cerības jūs maldina, atstāj iztukšotus un vīlušos un bailes jūs paralizē. Sākat redzēt, cik visaptveroša ir bijusi ego vara pār prātu, un brīvības telpā, ko atklājusi meditācija, jūs ieraugāt savas patiesās dabas plašumu. Jūs saprotiet, ka ego gadiem ilgi jūs krāpis ar intrigām, plāniem, solījumiem, kas nekad nav bijuši īsti un nu noveduši jūs līdz iekšējam bankrotam. Izrādās visi plāni un intrigas ir tukšas, tas viss sairst meditācijas nosvērtībā.
 
Un tad pieaug jūsu iekšējā plašuma izjūta, skaidra izpratne par visu lietu savstarpējo saistību un sajūtat to dzīvības pilno un dāsno noskaņojumu, kas raksturīgs brīvībai. Jūsos ataust atklāsmes viedums, esat atbrīvojies no agresijas, pieķeršanās un negatīvisma ietekmes.
 
  
Viedais padomdevējs - apslēptā garīgā būtne
 
Visu mūžu jūsos ir mituši divi cilvēki. Viens ir ego, balamutīgais, prasīgais, histēriskais aprēķinātājs, otrs - apslēptā garīgā būtne, kuras rāmo viedo balsi jūs esat dzirdējuši ļoti reti vai reti tai pievērsuši uzmanību. Jo ieklausāties mācībās, tās apcerot un integrējot savā dzīvē, jo atmodināt un stiprināt savu iekšējo balsi. Tā ir dabiskā uztveres gudrība, jūs sākat atšķirt tās vadību no dažādajām ego balsīm. Sāk atgriezties atmiņas par jūsu patieso dabu visā tās krāšņumā un pārliecībā.
 
Jūs atklājat, ka esat sevī atradis personisko viedo padomdevēju. Viņš pazīst jūs pilnībā, jo viņš - esat jūs. Viņš var jums palīdzēt pārvarēt domu un emociju sagādātās grūtības. Jūsu padomdevējs var būt arī pastāvīga, iepriecinoša, maiga, reizēm ķircinoša klātbūtne, kura vienmēr zina, kas jums būs piemērotākais, un palīdzēs atrast arvien jaunus ceļus, kā atbrīvoties no ierastajām reakcijām un emocijām. Šī apziņa pieņemsies spēkā un skaidrībā, jūs sāksiet saskatīt atšķirību starp tās patiesību un dažādajiem ego maldiem.
 
Jo biežāk uzklausīsiet šo viedo padomdevēju, jo vieglāk būs pašam mainīt savus negatīvos noskaņojumus, jūs redzēsiet tiem cauri un varēsiet pasmieties par to, cik tie ir absurdi. Ar laiku atklāsiet, ka jums arvien ātrāk izdodas atbrīvoties no tumšajām emocijām, kas līdz šim valdījušas pār dzīvi, un spēja ko tādu paveikt ir vislielākais brīnums.
 
Jo vairāk ieklausāties, jo vairāk vadības saņemsiet. Ja sekosiet savas izkoptās apziņas, savā viedā padomdevēja balsij un apklusināsiet ego, jūs piedzīvosiet to viedumu, prieku un svētlaimi, kas jūs patiesībā esat. Jūsos sākas jauna dzīve, pilnīgi atšķirīga no tās, kāda jums bija, kad izlikāties par ego.
 
  
Trīs vieduma ceļi
 
Meistari saka, ka labākais veids, kā atklāt bez ego gudrības brīvību, ir klausīšanās un dzirdēšanas, apceres un pārdomu, un meditācijas ceļš.
 
Pirmais, ar kuru vajadzētu sākt, atkārtoti klausīties garīgās mācības. Tās turpina atgādināt par mūsu apslēpto viedo dabu. Ar laiku to fragmenti un atklāsmes aizskars mūsos kādu savādu stīgu, sāks atgriezties atmiņas par mūsu patieso dabu, lēni modīsies dziļa izjūta par ko mājīgu un pārdabiski pazīstamu.
 
Klausīšanās ir kas cits, nekā lielākā cilvēku daļa iedomājas. Klausīties tā, kā to iesaka meistari, nozīmē pilnībā atbrīvoties no savas patības, no visas informācijas, priekšstatiem, idejām un aizspriedumiem, ar ko piebāztas mūsu galvas. Ja patiešām ieklausāties mācībās, tad priekšstati, kas ir īstais traucēklis starp mums un mūsu patieso dabu, sāks lēnām un pakāpeniski izzust.
 
Ja klausīsimies ar klusu prātu, būsim, cik vien iespējams, atbrīvojušies no aizspriedumaino domu klaigām, mācību patiesība spēs mums pieskarties.
 
Tālāku izpratnes padziļināšanos var panākt ar apceri un pārdomām, otro vieduma ceļu. Apcerot to, ko esam dzirdējuši, tas pakāpeniski sāk iesūkties mūsu domu plūsmā un caurstrāvot mūsu dzīves iekšējo pieredzi. Ikdienišķie notikumi sāk atspoguļot un arvien smalkāk un tiešāk apstiprināt mācību patiesības, jo apcere lēni atklāj un bagātina to, ko esam sākuši saprast intelektuāli, un nogādā šo informāciju no galvas uz sirdi.
 
Trešais vieduma ceļš ir meditācija. Pēc mācību noklausīšanās un apceres mēs sākam darboties ar atklāsmēm, ko esam ieguvuši, un ar meditācijas palīdzību tās lietojam ikdienas vajadzībām.
 
 
 Šaubas ceļā
 
Mūsu prāts ir sadrumstalots un šaubu pilns. Šaubas varētu būt lielāks cilvēka attīstības šķērslis nekā alkas un pieķeršanās. Mūsu sabiedrība sludina gudrību vieduma vietā un atzinīgi novērtē intelekta vismākslīgākos, visskarbākos un visnelietderīgākos aspektus. Mēs šaubas esam sākuši uzskatīt par patiesību. Bet šaubas nav nekas cits kā ego izmisīgie centieni aizstāvēties pret patiesību.
 
Mūsdienu izglītība radījusi šaubu reliģiju vai teoloģiju, kurā, lai tiktu uzskatīti par saprātīgiem, mums viss jāapšauba, vienmēr jānorāda uz nepareizībām. Mums jānomelno garīgie ideāli un filosofijas, kā arī viss, kas ir darīts saskaņā ar labo gribu vai tīru sirdi.
 
Neuztversim šaubas pārspīlētā nopietnībā, neļausim tām kļūt pārmērīgām, nekļūsim fanātiski paļāvīgi šaubām un nesāksim uzskatīt, ka viss ir tikai melns vai balts. Mums jāiemācās lēni mainīt savu pašreizējās kultūras radīto un kaislīgo aizraušanos ar šaubām pret atbrīvotu, humora pilnu un līdzcietīgu attieksmi. Tas nozīmē ļaut šaubām rasties un ļaut mums pašiem sameklēt atbildes. Šaubas nespēj nekavējoties atrisināt pašas sevi, bet, ja būsim pacietīgi, mēs sevī radām telpu, kurā šaubas tiks rūpīgi un objektīvi izpētītas, atrisinātas, kur tās izsīks un tiks dziedinātas.
 
Pārlieku nesteidzieties atrisināt savas šaubas un problēmas; kā saka skolotāji: “Steidzies lēnām”. Garīgajai izaugsmei ir vajadzīgs laiks. Lai iemācītos japāņu valodu vai kļūtu par ārstu, vajadzīgi daudzi gadi: vai tiešām varam sagaidīt, ka dažu nedēļu laikā saņemsim visas atbildes, kur nu vēl tiksim apskaidroti? Garīgais ceļojums ir mācības un attīrīšanās.
 
Sogjals Rinpoče


Pievienots: 2014/11/10