Sauciens

17. aprīlis

 

Saucienā ir divi. Ir saucējs uz klausītājs.

Ir tas, kurš runā un tas, kurš sadzird - Tas, kurš saredz un tas, kurš sajūt.

Tas šobrīd sajūt šo smaržu, kas plūst no mīlestības nektāra ziediem. Tie ir izkaisīti pa jūsu istabu, jūsu biroju un jūsu mājām. Pie jūsu kājām šie ziedi elpo savā smaržā un jūtīgumā. Tie gaida, kad tie tiks sajusti un saredzēti.

Mēs nesteidzīgi ieelpojam tos. Piepildām sevi ar to mieru un tīrību. Piepildām sevi ar to klātbūtni. Mēs zinām, tie nekad nav atstājuši mūs, bet vienmēr ir bijuši blakus. Jautājums bijis, vai tie ir pamanīti. Bet šeit tie ir.

Daudzus no šiem ziediem mēs redzam, - tie ceļas laukā no siltās Zemes, un Jūsu sirdis ir vieta, kur tie gatavojas plaukt šī pavasara Saulē. Debesis ir skaidras. Apaļos pumpuros gaida krāšņi ziedi, kuru smarža sauc laukā no aizmirstības, sauc laikā no iemestības laikā, laukā no atdalītības un atšķirtības.

Mēs visi esam šeit kopā vienā dārzā un vienā laukā. Daži ziedi mīl biedroties, un daži stāv nomaļus, savā elpā stiepdamies pretim debesīm. Tā vai citādi, mēs jūs redzam, un ar jums ir miers. Ar jums ir mīlestības smarža. Jūs esat šī smarža, kas ir gatava atvērties, jūs esat šī smarža, kas ir gatava priecēt. Jo ir divi. Tas, kas smaržo un tas, kas sasmaržo – tas, kas sajūt. Un mēs nevaram viens bez otra – šeit mēs atklājamies savā vienotībā.

Es nevaru bez Tevis – bez Tevis, kas ausās un jūt. Man ir svarīga tava visausīgākā ausība, manai mutei ir svarīgas tavas ausis. Un Tev savukārt mana mute. Un manai mutei mani vārdi. Mēs esam Viens un esam no Viena. Mēs ieraugām otru sevī un sevi otrā. Tas ir šis veids kā būt kopā.

Šīs gads ir ļoti īpašs. Tik pat īpašs kā visi citi, gadi, kas nes savu lomu un nes savu vajadzību. Bet šogad mēs to sajūtam vēl labāk. Vēl dziļāk un brīvāk sajūtam, ka ir jābūt kopā. Jābūt kopā un jāapstiprina sevi šajā kopbūšanā, kurā nav nošķirtības, bet tikai kopbūšanas piepildījums.

Zemei, jūs esat vajadzīgi. Jūs transformatoru un pārveidotāju dzimta, Jūs brīnumainā alķīmiķu suga, kas savā eksistencē apvieno. Apvieno devēju un saņēmēju. Apvieno to, kas runā un to, kas klausās. Apvieno atnākošo un aizejošo šajos svētīgajos pilnestības brīžos.

Uzaust momenti, kad ir sajūtama vajadzība pēc kopības. Vajadzība pēc kopā būšanas ar līdzīgajiem. Un šis gads ir viens liels, izplests sprīdis, kurā šī kopbūšana pieņems savu veikumu un pieņems savu pieņemšanu – savu būšanu aiz nocietinājuma un robežām. Šī bezrobežotība mums ir jāsajūt.

Un jāsajūt tajā kopība, lai varētu centies spārnos. Celties un celt. Ak, dārgie! Apvienojieties pilnmēnešos, apvienojaties savā pilnestībā. Esiet pilni un dodiet pilnību. Jo šai kopībai ir rezonatīvs spēks. Mēs kļūstam neaptverami jaudīgi un stipri, kad esam kopā. Un svarīgi ir būt kopā ar mīļiem un mīlošiem nolūkiem.

Cik ļoti mēs mīlam zemi! Cik ļoti mēs mīlam Sevi uz Zemes? Cik ļoti mēs mīlam Debesis! Atceries, nav smarža bez smaržotāja un vienīgi šajā mijiedarbībā mēs radām šo brīnišķīgo piedzīvojumu.

Mēs esam tik pagodināti, ka varam būt šī piedzīvojuma norises vieta. Mēs esam tik pazemīgi, ka esam šī vieta. Mēs esam tik priekpilni, ka esam šī vieta. Mēs mīlam šo vietu, mēs mīlam šo piedzīvojumu un vēlreiz pateicamies.

Vēlreiz apbrīnā noliecam galvu un atveram krūtis.

Atveram iespēju būt

Iespēju būt tagad

Iespēju būt balansā

Būt klusumā

 

Starp zemi un debesīm

Staro mūsu dievišķie ķermeņi

Un atveras Inteliģences lādiņam, kas šalko caur visu mūsu būtību,

Visas mūsu pieredzes un visas mūsu dzīves, šeit šalko cauri...

Un mūsu Esībā iemieso Mīlu


Un ar gonga skaņu

Atgriež mūs tagad

Atgriež mūs šeit


vēstījumu no Emanuela saņēma Ģirts


Pievienots: 2009/04/27