Sākotne.

1. turpinājums

Ar laiku uz Zemes izveidojās varenas civilizācijas, no kurām viena bija Atlantīda. Fiziskajā plānā no šīs civilizācijas nekas vairs nav saglabājies, izņemot dažus tālaika kristālus. No mūsu viedokļa būtu bijis labāk vispār aizmirst šo epizodi; mēs cerējām, ka tamlīdzīga cilvēka dzīves evolūcija vairs netiks sasniegta. Lai gan vairums tālaika liecību jūsu apziņai tika noslēptas, jūsu zemapziņa joprojām glabā liecības par šo laiku. Toreiz tika attīstīta daudz sarežģītāka tehnoloģija nekā tagad. Atlanti nebija vienīgā civilizācija un viņi nebija pirmie. Tā bija dažādu iespaidīgu kultūru attīstību kulminācija uz Zemes, ko iedvesmoja dvēseles no dažādām planētām. Atlantiem bija liela ietekme, un viņi centās gūt varu un kontroli pār citiem.


Daļai atlantu prāts kļuva aizvien tumšāks, un viņi sāka nodarboties ar eksperimentiem bez Radītāja gaismas. Viņu pētījumi pārkāpa gudrības robežas, un viņi savas spējas izmantoja ļaunprātīgi, nostiprinot varu un apspiežot daudzu cilvēku individuālo brīvību.


Formu mutācijas rezultātā tika radīta vergu populācija. Tā bija ģenētiski modificēta forma, kombinējot cilvēku un dzīvnieku ķermeņus un viņu dvēseles, un tās savā attīstībā ir atkarīgas no attiecībām ar cilvēku. Dzīvnieku pasaules izdzīvošanas instinkts īsti nespēja saskaņoties ar cilvēka zemākajām emocijām, un šī kombinācija nevis pacēla dzīvnieku dvēseli, bet gan pazemināja cilvēka dvēseli.


Ilgu laiku pastāvēja izpratne par minerālu enerģētiskajām un dziednieciskajām īpašībām, zināšanas par skaņu un vibrāciju spēku un par ģeometrisko formu iespaidu, bija zināmi radīšanas bioloģiskie modeļi. Šos principus zināja tie, kas tiecās pēc varas un ļaunprātīgi izmantoja šīs zināšanas. Daudzi tam pretojās, taču nespēja apturēt šos eksperimentus.


Tā aizsākās ģenētiskās manipulācijas. Mutācijas formas aizsāka karmiskās ciešanas. Un tikai tagad ir pienācis laiks, kad iespējams izdziedināties un atbrīvoties no šīm ciešanām. Taču arī tagad cilvēki gatavojas pieļaut šīs pašas vecās kļūdas. Mākslīgās ģenētiskās izmaiņas, kas samaisa augu, dzīvnieku, minerālu un cilvēku dzīvības struktūras, neatbilst patiesajiem radīšanas modeļiem un var novest pie evolūcijas procesa lejupslīdes un daudzu sugu bojāejas.


Eksperimenti, kombinējot sarežģītu ģenētisko manipulāciju ar varenu domu spēku, radīja hibrīdus, - daļēji cilvēkus, daļēji dzīvniekus. Tie labprāt pildīja uzdevumus, kas nebija pa spēkam cilvēkam. Kad Atlantīda bija nonākusi līdz savam noslēgumam, dažas no šīm būtnēm kopā ar cilvēkiem aizbēga uz Ēģipti, kas toreiz bija Atlantīdas kolonija. Tā kā šie hibrīdi nespēja vairoties, viņi drīz vien izmira, taču šo būtņu eksistence ir atspoguļota mītos.


Lai kontrolētu pārējās planētas daļas, tika izmantots kristālu spēks. Atbrīvotās enerģijas spēks bija milzīgs, un Zeme nespēja transformēt šādas negācijas. Zemes masas, uzsūcot šo spēku, sāka sašķelties, un dažu gadu tūkstošu laikā Atlantīda pati sevi iznīcināja. Mēs nevarējām pieļaut domu, ka turpinās viņu izraudzītais virziens. Pirms pēdējās katastrofas atlanti tika brīdināti. Daļa pārcēlās uz dzīvi citviet uz Zemes, paņemot līdzi savas zināšanas. Viena daļa devās uz basku zemi Ibērijā un vēlāk uz Britāniju. Citi aizceļoja uz Dienvidameriku vai Ēģipti, kur rodamas liecības par viņu zināšanām astronomijā un tehnisko prasmi piramīdu arhitektūrā. Lai arī Ēģiptes Lielajā piramīdā ir iekodētas daudzas zināšanas, šī gudrība nav pieejama, jo tā ir šifrēta. Pagātnes gudrību sargā lielākā mistēriju glabātāja sfinksa. Sfinksa bija uzcelta ilgi pirms Atlantīdas bojāejas īpašā spēka vietā, lielākajā svētvietā, kur satiekas vairākas enerģētiskās līnijas. Tās nolūks bija saglabāt svarīgu informāciju, kas vēlākajām paaudzēm ļautu saprast Zemes dzīvības aizsākumus. Īstajā mirklī mēs plānojam šeit atjaunot kosmiskās enerģijas plūsmu, lai uz planētas nostiprinātu apziņu par jūsu saikni ar kosmosu un parādītu teiciena „kā augšā, tā apakšā” patieso nozīmi.


Pēc Atlantīdas bojāejas dzīvības evolūcija bija jāturpina kaut kur citur. Tolaik bija pietiekami daudz laika un telpas, lai to darītu, bet tagad vairs tā nav. Jūsu laiks ir iztecējis; beidzas daudzi evolūcijas procesi. Mēs vairs nevaram pieļaut, ka jūs iesaistāties kaut kādās pašiznīcinošās darbībās. Planētas atjaunošanai būs vajadzīgs laiks, taču tas vairs nenotiks tādā veidā kā agrāk.


Pēc varenās civilizācijas krišanas daudzas dvēseles jau ir apguvušas mācību un izdziedinājušas savas sāpes daudzo reinkarnāciju laikā.


Atlantiem bija daudz garāks dzīves ilgums nekā šodien jums. Viņi varēja nodzīvot vairākus simtus gadu. Aizceļojuši uz jaunajām zemēm, viņi savienojās ar turienes cilvēkiem un vēlāk reinkarnējās viņu vidū. Atlanti bija paņēmuši sev līdzi zināšanas un savas īpašās spējas. Viņi mācīja pamatiedzīvotājiem lauksaimniecību, aušanu, mūziku, podniecību, arhitektūru un homeopātisko dziedniecību. Viņi mācīja par zvaigznēm, un par dzīvību, kas aizsākās debesīs, taču nekad neatklāja tehnoloģiju, kāda tika attīstīta Atlantīdā. Pamazām pamatiedzīvotāju dvēselēs iekļuva vairāk gaismas. Klimats kļuva siltāks un atmosfēra skaidrāka, un pienāca laiks sniegt tālākas zināšanas. Atlanti sāka iezīmēt enerģētiskos punktus – mūsu izveidotās spēka vietas – tā, lai cilvēce tās varētu atrast un apzināti izmantot. Uz Zemes ieradās daudz jaunu dvēseļu, lai piedzimtu cilvēku vidū.


Kad cilvēce būs kļuvusi patiešam humāna, senās zināšanas atkal ieplūdīs jūsu apziņā un tās tiks dāvātas visiem. Taču zināšanas ir vērtīgas tikai tad, kad tās ir apvienotas ar intuīciju; tad patiesa alķīmija tās pārvērš par gudrību, kas ļauj to izmantot, lai veidotu jaunu pasauli. Tad gars apvienojas ar matēriju, lai izpaustu Radītāja prieku par radīto.


turpinājums sekos


Pievienots: 2009/03/17