Sākotne.

3.nodaļa.


Sen atpakaļ uz Zemes tika radīts skaists dārzs, taču cilvēce pret to izturējās nevērīgi un visbeidzot neapzināti to pameta. Aiziešana no dārza ir zaudējums dvēselei. Tā atjaunošana atkarīga no jums pašiem un jūsu spējas par to rūpēties. Dārza atjaunošana atveseļos jūsu planētas auru, ko tagad klāj veseli negatīvu domu mākoņi.

Nenovērtējiet par zemu saskarsmi ar dabu, tuvību ar dārzu, kas baro visus maņu orgānus, ļaujot sajust iedvesmu, kas, savukārt, baro dvēseli. Dārzā jūs piedalāties varenā radīšanas procesā.

Jums jāsajūt, ka esat daļa no Zemes Dārza. Taču daudziem cilvēkiem, kas pavada savas dienas ieslēgti sienās, tas vairs nav dzīves centrālais punkts. Zeme kā paradīzes Dārzs ir reālā redzamā saikne enerģiju plūsmā starp augstākajām un zemākajām garu pasaulēm. Ar zemākajām pasaulēm mēs nedomājam tumsu vai elli, bet gan tos neredzamos esības līmeņus, kas atrodas zemākā evolūcijas pakāpē nekā jūs, un tādējādi būtiski atbalsta cilvēku dzīvi. Pastāv arī neredzamas augstākās pasaules, un tās atbalsta cilvēka dvēseles evolūciju, lai gan pašas neveido daļu no šīs evolūcijas procesa. Taču diemžēl mums jāatzīst, ka kosmiskā saikne starp šiem dažādajiem esības līmeņiem vairs nedarbojas saskaņā ar dievišķajiem nodomiem.

Dzīvības plūsma no saules sistēmas ir traucēta un ierobežota. Tā rezultātā būtiskās kosmiskās enerģijas rezerves ir nepietiekamas pašreizējām planētas vajadzībām; liela daļa enerģijas tiek pazaudēta vai novirzīta. Ja visas enerģijas tiktu izmantotas pareizi, Zemes aura, raugoties no mūsu puses, mirdzētu spožā gaismā.

Jūs esat ļoti atrāvušies no veseluma un vairs neapzināties savu esības nolūku. Jūs vairs neatceraties savu sākotni. Paraugieties zvaigznēs, uz planētām jūsu saules sistēmā un uz tālām galaktikām, tad jūs redzēsiet, no kurienes esat nākuši.

Pirms uz Zemes parādījās cilvēki un dzīvnieki, planēta tika iekopta kā dārzs, kur augu dzīve ritēja pilnā plaukumā. Šeit darbojās visi elementi un atmosfēra bija derīga turpmākai dzīvības radīšanai. Lai paplašinātu radīšanu, šeit ieradās dvēseles no citām planētām. Dzīves apstākļi uz citām planētām nevarēja nodrošināt fizikālā blīvuma pieredzi, kādu bija iespējams apgūt uz Zemes. Dažviet bija līdzīgi fiziskie apstākļi, taču turienes iedzīvotāji bija iznīcinājuši savu vidi un nu meklēja jaunas mājas. Pamatos šie atnācēji ieradās no jūsu pašu Saules sistēmas planētām. Raizes sākās tad, kad šeit ieradās būtnes no citām galaktikām, kaut gan zināma spriedze valdīja arī starp sākotnējiem atnācējiem. Vairums dvēseļu no planētām bija tuvu vai pat pilnībā pārstāvēja Radītāja Mīlestību, bet citi – nē. Katrā ziņā viņu uzdevums bija radīt turpmāko dzīvību uz Zemes. Tolaik uz Zemes neatradās eņģeļi, viņus šeit atsauca vēlāk, kad sāka attīstīties cilvēki.

Radošais spēks uz Zemes aptvēra gan formu, gan apziņu, laika gaitā attīstot bezgala daudz dzīvības formu, kas varēja pastāvēt vienīgi šajā īpašajā jūsu planētas atmosfērā un apstākļos.

Visas planētas un to dažādie iemītnieki iziet ilgstošu evolūcijas pārmaiņu procesu, lai visbeidzot varētu atgriezties Radītāja gaismā. Katrai dvēselei būtiska progresa daļa ir Zemes dzīves pieredze.

Atnācēju dvēseles uz Zemes strādāja ar gaismu, domu formām un elementiem, radot dažādas zivju, rāpuļu, kukaiņu, putnu un zīdītāju sugas. No šīm formām viņi tālāk attīstīja cilvēku sugu un, būdami apveltīti ar visaptverošu Mīlestību, viņi ieprogrammēja cilvēka zemapziņā saikni ar Radīšanas Avotu, saikni ar sevi un savu planetāro sākotni.

Vēlāk, cilvēku attīstības laikā, šeit ieradās dvēseles no citām galaktikām, kas neietvēra sevī Radītāja Mīlestību. Viņi vēlējās Zemi iegūt sev un radīja dinozaurus, cerot, ka tas aizkavēs turpmāko cilvēku sugas progresu. Viņi šeit gribēja būt vienīgie iedzīvotāji.

Kā jūs zināt, dinozauri staigāja pa zemi miljoniem gadu. Nekas ar viņiem nevarēja sacensties. Citu planētu būtnes mēģināja dzīvot līdzās šiem milzu radījumiem, taču visbeidzot tika nolemts, ka dinozauriem jāatstāj šī planēta, jo viņi bloķēja jebkuras jaunas dzīvības formas rašanos. Viņi neietilpa radīšanas plānā, un  ar viņiem nebija iespējama sadarbība, kā piemēram ar ziloņiem. Izvirda vulkāni, un dinozauru populācija nepārdzīvoja atmosfēras izmaiņas. Tomēr citu galaktiku būtnes šo planētu neatstāja, un ne visiem viņiem bija labvēlīgi nodomi.


Cilvēku suga evolucionēja ilgi, un Zemes atmosfēra kļuva blīvāka. Citu planētu būtnes mājoja gaismas ķermeņos, kas nebija tik blīvi kā fiziskie, taču tie sāka zaudēt savu androgēno formu. Ar laiku šis stāvoklis kļuva vēl sarežģītāks, jo uz Zemes notika enerģiju polarizācija, ko izsauca gara duālisms. Visbeidzot viņi sadalījās vīrišķajās un sievišķajās būtnēs. Sadalījušas savas dvēseles divās daļās, šīs būtnes sāka pāroties ar cilvēkiem, kurus pašas bija radījušas. Kopš šī brīža sākās meklējumi pēc atkalapvienošanās, cenšoties atrast savu otru pusi. Jūs esat šīs pirmās savienības pēcteči. Vēlāk arī citu galaktiku būtnes dziļi iegrima šajā fiziskajā pasaulē, aizmirstot savas saknes un savijot savus likteņus ar cilvēku dzīvi.

Šī procesa nolūks bija iemācīties strādāt ar enerģijām šajā īpašajā Saules sistēmā. Tagad mēs jums atgādinām, ka arī jums jāstrādā ar šīm enerģijām.

Toreiz jūs iegrimāt Zemes blīvumā un bijāt tik apjukuši, ka tā arī neko neiemācījāties. Jūs visi sapināties karmas tīklos, un par ieradumu kļuva redzēt tikai apkārtējo enerģiju negatīvos aspektus. Jūs pārņēma īpašnieciskuma tieksme, un jūs sākāt pakļaut cits citu.

Šāda emocionālā virzība lika jums darboties ar negatīvajām enerģijām, radot draudus visai cilvēcei.


Jūs esat šeit kopš pašiem laiku sākumiem; jūs paši esat šie senči, kas atkal un atkal piedzimstat uz Zemes. Sākotnējie cilvēki to saprata, un arī šodien tas iezīmē garīgo sapratni.

Senatnē dvēseles no tāltālām vietām izvēlējās iemājot fiziskajos ķermeņos, lai iepazītu dzīvi šajā dimensijā. Viņu mērķis bija un joprojām ir tas pats – atgriezties pie Avota, taču ar jaunu pieredzi un lielāku garīgo spēku. Tomēr dvēseļu dalīšanās izsauca negaidītu pavērsienu, jo tiekšanās atkalapvienoties ar savu otro pusi kļuva spēcīgāka par tiekšanos atgriezties pie Radītāja. Visbeidzot tas tika pavisam aizmirsts. Taču atkalapvienošanās ar savu dvēseli nebūs iespējama līdz tam brīdim, iekams atsevišķās daļas nenolīdzsvaros katra savu vīrišķo un sievišķo enerģiju. Tikai tad varēs notikt veseluma integrācija.

Kad šīs dvēseles pēc daudziem un dažādiem eksperimentiem formā bija piemērojušās Zemes apstākļiem, tika izveidoti skaisti fiziskie ķermeņi. No jūsu sākotnējiem gaismas ķermeņiem palikusi vienīgi aura, kas atspoguļo informāciju par jūsu dzīvi un veselības stāvokli. Attīstoties blīvajam fiziskajam ķermenim, attīstījās arī čakru sistēma un pieci maņu orgāni – tauste, garša, redze oža un dzirde. Kādu laiku dominēja arī sestais maņu orgāns – intuīcija, kas nodrošināja saikni ar radītāju un Visumu, taču vēlāk, mazinoties uzticībai un paļāvībai, šī saikne vājinājās.

Tā kā arī jaunpienākušās dvēseles attīstīja sevi fiziskajā formā un sāka savienoties ar Zemes pamatiedzīvotājiem, kas bija radīti no Zemes matērijas, cilvēka formā apvienojās dažādas spējas. Cilvēku sugai bija dziļas zināšanas par Zemi un tās radībām, bet viņi nezināja par garīgo pasauli un augstākiem esības līmeņiem.


turpinājums sekos

Pievienots: 2009/03/16