Ceļš

  • Cilvēka mierinājums ir tas, ka viņš var apzināties virzību uz priekšu. Vēl līksmāk ap sirdi ir tad, ja šī tālākvirzība ir nozīmīga Vispārības Labumam. Nebaidīsimies, jo tikai drosme un centieni būs tie spārni, kas aiznesīs līdz mērķim.
  • Jo augstāks ir lemtais ceļš, jo spilgtāk uzliesmo izziņas ugunis.
  • Cik dažādos veidos tiek sūtīta psihiskā enerģija! Bez psihiskajām izplūdēm var būt arī fiziskās sajūtas. Var vērot dažādu centru degšanu, spriedzi, kas izraisa pat nelabuma sajūtu, bet visneparastākā parādība ir negaidīts atsevišķu ķermeņu daļu, visbiežāk roku dunkāju, pietūkums.
  • Par spīti saprāta vēlmei dzīves svārsts parāda citu negrozāmu risinājumu. Ikviens godprātīgs pētnieks var apliecināt, ka viņa domai nav izšķiroša nozīme. Pāri gribai, kas balstās uz dzīves pieredzi, izpausmi rod cita dziļa, apziņas dzīlēs mītoša gudrība.
  • Cik lieliska ir darbīga brīvā griba, kas iemācīs pazīt gudrību, kurai nedrīkst pretoties. Izprotot esošā jēgu, cilvēks dziļi iepazīs arī pats sevi. Cilvēks iemācīsies cienīt sevī spēku, kas viņu vada uz labākām sekām. Cilvēces laime ir tā, ka tās rīcībā ir visam pamatā esošā enerģija, bet nelaime, ka šo svētīgo spēku tā neatzīst.


Pievienots: 2009/03/25