Iekšējais miers

  • Domātājs sacīja: „Jūra trako un bangojas, jo stihijām sveši Augstākie Likumi, bet cilvēka gars jau ir izglītots un pat vētrā spēj būt mierīgs. Iekšējais miers ir Dievišķā atdarināšana.”
  • Mums jāņem vērā tāds sarežģīts stāvoklis, kad cilvēkam liekas, ka viņš ir gatavs pieņemt palīdzību, bet īstenībā ar visu savu būtību tai pretojas. Nedomājiet, ka šāda veida pretrunīgums ir reta parādība, gluži otrādi – daudz retāk mēdz būt pilnīga saskaņa, kas ļauj pieņemt palīdzību pilnā apjomā. Īpaši skumji ir, kad cilvēks pats sev iegalvo, ka ir gatavs, bet viņa būtība nespēj sadarbību pieņemt.
  • Viskaitīgākos sīkumus parasti nemaz neievēro. Lādēs bieži pietrūkst vietas pašam mazākajam priekšmetam. Tāpat arī dzīvē bieži nepietiek vietas sīkam uzticēšanās brīdim.
  • Pirms katra ceļa pagrieziena pavadonim ir jājūt tāds saspriegums. To var uztvert kā spēka izsīkumu, taču patiesībā tas ir iekšējās spriedzes reflekss. Īpaši šāds stāvoklis mēdz būt tad, kad veidojas lēmums, kas vēl nav izteikts vārdos. Tādos brīžos mēs ieteicam uzmanīt veselību, jo centri tad viegli uzliesmo un ir ļoti jūtīgi.
  • Cilvēki varētu ievērot, ka daudzi notikumi veidojas neatbilstoši viņu loģikai. Brīžiem var likties, ka notiek nepārdomāts juceklis, bet īstenībā vēlāk var pārliecināties par notikušā harmoniskumu.


Pievienots: 2009/03/22