Atmiņa

  • Sapnī mums ir lemts katru nakti staigāt bērnišķīgus ceļus.
  • Kad cilvēks iemācīsies pastāvīgi atcerēties savu galamērķi, viņš iegūs arī labāko atmiņas veidu – sintētisko atmiņu. Šāda koncentrēšanās attīrīs arī nervu centrus.
  • Atcerēsimies, ka tumsa spēj aizsegt pat ļoti gaišas ugunis, bet saule noriet tikai tādēļ, lai uzlēktu. Tā ikkatra kosmiskā parādība dod apjēgu par cilvēka darbu. Nevajag domāt par to, ka pienāks gals, jo gala nav; prieku rada bezrobežīgums.
  • Kāds ārējs notikums bieži var dot impulsu „lotosa” uzplaukšanai, taču pats ziediņš jau ir dusējis apziņas dzīlēs. Ar daudziem darbiem ir izaudzēts šis „lotoss”. Tas notiek nemanāmi. Taču tikai pēc centīgiem sējumiem var nākt apskaidrība. Bez cēloņa nebūs arī seku.
  • Griba jāpadara stipra vai jāapvalda. Griba palīdzēs neaizvainot tuvāko. Griba pateiks priekšā, kad var sniegt palīdzību. Kad griba ir vērsta uz labo, tā ir šķīstīšanās.


Pievienots: 2009/05/06