VISS PLŪST, VISS MAINĀS

Pastāvēs, kas pārvērtīsies /Rainis/


Par kustīgā, mainīgā dzīvotspēju tiek runāts kopš seniem laikiem. Par to runāja senie Grieķu filosofi, renesanses mākslinieki un arī 21. gadsimtā šī ir viena no dominējošajām atziņām.

Daudzos vēstījumos var lasīt par lielo pārmaiņu laiku, kas jau sācies un labi ir tiem, kuri  paspējuši iekāpt šajā nākotnes vilcienā. Pasažieri tiek uzņemti arī pašlaik, ja kāds izrāda patiesu vēlēšanos.

    Pārmaiņas ģeogrāfiskā, filosofiskā, sociālā, ekonomiskā, politiskā aspektā jau ir notikušas arī agrāk.

Kāda ir cilvēka vieta šajā procesā?

Visu pirms cilvēkam nevajag baidīties slēpties un vairīties no pārmaiņām, jo dažkārt pārmaiņu rezultāts nav izprotams un saskatāms, to var novērtēt tikai pēc laika atskatoties uz notikušo. Neziņa liek cilvēkam satraukties, bažīties un dažkārt pat pretoties pārmaiņām.

Liela sabiedrības daļa dzīvo stereotipos par „labo tagadni”, par to, ka labi ir tā kā ir un kāpēc šo rutīnu jaukt, jo ko gan vēl labāku var radīt.

Bet atskatoties pagātnē, kam lieti noder vēsture, var saskatīt, ka visos laikos ir bijuši sabiedrības pārstāvji, kas pārmaiņām pretojās un ir bijuši tādi, kas pārmaiņas īstenoja un tikai pēc laika varēja saskatīt un novērtēt šo pārmaiņu devumu planētai un cilvēkiem.

Līdzīgā laikā pašreiz dzīvojam mēs. Mums apkārt notiek, ģeogrāfiskās, klimatiskās, ekonomiskās u.c. pārmaiņas, tai skaitā arī vērtību pārmaiņas. Un rodas sajūta, ka vairs nevar saprast, kas ir labi un kas nē.

Iesākumam, vajag ļauties, lai notiek tā kā tām jānotiek, lai viss iet savu ceļu un nevajag ne ko aizkavēt.

Tikai likvidējot veco ir iespēja nākt jaunajam.

Grūtību jēga ir nevis atstumt mūs dzīvē atpakaļ, bet gan virzīt uz priekšu. Katra neveiksme, katrs šķērslis satur sevī tikpat lielu vai vēl lielāku veiksmi, vai izdevību.


Pievienots: 2009/02/22