Veltījums māmiņām un tētiem



Bērni kā ziedi no debesim laižās,
Lido,iekrīt klēpī un uzplaukst.
Pilnas debesis sudraba pavedienu,
Tajā katrā pa ziedam vērts.


Hei,hei! Es Jūsu.Es steidzos.Es nāku.
Vai gaidāt Jūs mani?


Tur baltas margrietas zieds ar saulīti vidū.
Tur neaizmirstule zila ar cerībam un ilgām.
Tur ērkšķaina roze – daile un speks.
Tur trauslais magones zieds – īsu brīdi tik ziedēt ļauts
Tur ābeļzieds maigs vai augļus tas nesīs,
Vai salnas nokosts būs?


Un tā katra lido un šūpojas sudraba diegā savā,
Savus vecākus skatot un mīlot.
Vai jaušat, vai zināt Debesu sūtīts Es Jums?
Nu zinu no turienes Jums esam Mēs.


No pasaules tās, kurā visi reiz kopā bijām
Uz pasauli šo, ko par Zemes mājām nu saucat
Kur ikdienā staigājot, otru neatminat vairs.
Mēs nākam ar ziņu no mājām tām.


Tur siltums, mīļums un gaisma,
Tur visi kā brāļi, māsas – ģimene viena.
Kaut maziņi mēs – citas pasaules daīņa esam.
Arī Jūs mīļie vecāki, esat daļiņa pasaules tās.


Kur mūsu kopējās mājas,Tēvs-Māte.
Kur visi kā enģeļi, gaisma un mīla.
Joprojām tā sirdīs Jūsu
Tik zinat, jaušat un ļaujat!


Hei,hei! Vai dzirdat, vai jūtat?
Vai gaidat, vai mīlat?
Jau steidzos!
Jau nāku!


Dzintra Rubene


http://www.draugiem.lv/blogs/#/blogs/?p=8314369


Pievienots: 2012/11/05