Mācība par čūsku – kārdinātāju un gudrības čūsku

Kungs Maitreija caur Tatjanu Mikušinu


17. jūnijs 2005. gads 


ES ESMU Maitreija, atnācis pie jums.
Tīkamais mūsu sazināšanās brīdis ir pienācis. Un es atnācu, lai dalītos ar jums manās zināšanās un manās domās. 


Vienmēr var atrast Dievišķas izpausmes tajā, kas ir jūsu apkārtnē jūsu pasaulē. Vienmēr var atrast to, kas nav no Dieva. Pagaidām jūsu pasaulē vairāk ir tā, kas nav no Dieva. Jūsu pasaule nepieder pie Dievišķajām pasaulēm. Kādreiz senatnē jūsu pasaule nebija blīva un jūsu pasaules vibrācijas bija tuvas Dievišķajām vibrācijām. Tas bija pirms miljoniem gadu. 


Cilvēkam nebija blīvā ķermeņa. Un viss, kas bija ap viņu, bija kā paradīzes dārzs.
Cilvēks dzīvoja līdzīgi augam. Cilvēka apziņa bija šķīsta. 


Un viss bija labi. Izņemot vienu sīkumu. Cilvēkam nebija saprāta. Un, tā kā cilvēkam nebija saprāta, tad viņš nespēja radīt. Viņš nevarēja radīt un viņš nevarēja attīstīties. Cilvēka eksistence bija līdzīga dzīvnieku eksistencei. 
Augstākajiem Kosmiskajiem Spēkiem nebija iespējas tālāk uzturēt cilvēka eksistenci, kuram nebija saprāta un tātad nebija iespēju savai attīstībai. 


Tāpēc Saules Dēli, Gudrības Dēli nolaidās cilvēku ķermeņos un deva viņiem iespēju iegūt saprātu. Saprāta uguni, uguni, ar kuras palīdzību cilvēks ieguva spēju radīt līdzīgi Dieviem. 
Es dodu jums leģendu tādā veidā, kādā tā vispareizāk var palīdzēt jums pašreizējā apziņas attīstības līmenī gūt izpratni par jūsu vēsturi. Par to momentu, ar kuru sākās jūsu grimšana matērijā. 
Atkarībā no tā, kā cilvēks spēja izmantot sava saprāta iespējas, viņš ieguva spēju izvēlēties, kā virzīt to enerģiju, kas viņa ķermeņos ieplūda no Dievišķā Avota. 


Jūs zināt leģendu par Ādamu un Ievu. Jūs zināt par čūsku, kas iekārdināja Ievu. 
Taču jūs domājat, ka tas bija kaut kas ārpus jums. Faktiski tā arī bija. Cilvēks saņēma savu prātu no ārpuses. Gudrības Skolotāji, Saprāta Skolotāji nolaidās cilvēku ķermeņos, lai piešķirtu saprātu. Līdz tam notikumam cilvēks bija nesaprātīgs. Bet pēc šī notikuma cilvēks ieguva sevis apzināšanos. Viņš sāka apzināti izdarīt izvēles. Un reizē ar saprāta iegūšanu cilvēks sāka radīt karmu. 


Augiem nav karmas un dzīvniekiem nav karmas. Karma kā darbību sekas piemīt tikai būtnēm, kurām ir saprāts. Tāpēc, tiklīdz cilvēks ieguva saprātu, viņš kļuva atbildīgs par visu savu rīcību. Par visu, ko viņš darīja uz Zemes. 
Tāpēc cilvēka saprāts kļuva par viņa lielāko laimi un lielāko nelaimi vienlaikus. 


Intuitīvi cilvēks vienmēr nojauta, ka kāds ārpus viņa ir atbildīgs par visu, kas ar viņu notiek. Tas ir gan pareizi, gan nepareizi. Tāpēc, ka pēc tam, kad cilvēks ieguva saprātu, šis saprāts kļuva par viņa neatņemamu daļu. Un viņš jau vairs nevarēja nevienu vainot par to, kas ar viņu notiek. 


Virzot Dievišķo enerģiju pa ceļu, kas nesakrīt ar Dieva nodomu, cilvēks radīja karmu. Dievišķā enerģija ieguva blīvumu un formēja cilvēka apkārtējo pasauli. 
Tā veidojās materiālā pasaule un tā radās karma. 


Un cilvēks var vainot ārējos spēkus visās nelaimēs, kas ar viņu notika. Luciferu un kritušos eņģeļus. Citās leģendās var atrast citus nosaukumus. 


Taču, ja cilvēks nebūtu ieguvis saprātu, viņš nevarētu atbilst tai iecerei, ko Dievs lika pamatā, cilvēku radot. Un pacēlās pat jautājums par zemes evolūcijas iznīcināšanu kā neatbilstošu Dievišķajai iecerei. 
Tāpēc nav loģiski visos savos grēkos apvainot tos, kas deva jums iespēju turpināt savu evolūciju. Patiešām, pēc tam, kad notika cilvēka apveltīšana ar saprāta dzirksti, nepareizo darbību karma sāka gulties gan uz cilvēku, gan uz to Skolotāju, kurš deva cilvēkam savu daļiņu. Tāpēc viss ir savijies un viss var tikt atšķetināts tikai pēc tam, kad cilvēks būs atliku likām izspēlējies paša radītajā ilūzijā un spēs apzināties Augstāko Ceļu, kas ir un kas viņam ir paredzēts. 


Cilvēka prāts ir lielākais sods un vienlaicīgi cilvēka prāts ir viņa iespēja, izejot cauri fiziskajai pasaulei kā šķīstītavai, attīrīties no visa nedievišķā un beidzot kļūt par to, par ko viņam jākļūst – par Dievcilvēku. 
Jūsu apziņā ir ielikta atslēga jūsu virzībai uz priekšu. Līdz tam laikam, kamēr jūs meklēsiet tos, kas ārpus jums ir vainīgi jūsu bēdās un jūsu nelaimēs, jūs nostāsieties pozīcijā, kas neved uz pozitīvām pārmaiņām. 
Jūs varat ļoti ilgi prātot, kas vainīgs pie tā orkāna, kas bija pavisam nesen un aiznesa simtiem tūkstošus cilvēku dzīvību. Bet līdz tam laikam, kamēr jūs neatrotīsiet piedurknes un nesāksiet šī orkāna seku likvidācijas darbu, nekas nemainīsies. 


Tāpēc pats galvenais jums tagad ir – saprast, ka vainīgo meklēšana ārpus jums pašiem nav konstruktīva pozīcija. Jums jāsaprot, ka neviens, izņemot jūs pašus, nav atbildīgs par visu, kas notiek jūsu dzīvē. Un pēc tam jums jāsāk atšķetināt visas tās karmas kamolu, kuru jūs esat radījuši simtu un tūkstošu iemiesojumu laikā. 
Jūs atstrādājat karmu katru sekundi, ko pavadāt uz Zemes, kad jūs savā apziņā pārvarat ārējo situāciju un izstrādājat pareizu iekšējo attieksmi pret visu, kas notiek jūsu apkārtnē. 
Tāpēc, jo ātrāk jūs pārtrauksiet meklēt vainīgos ārpus jums pašiem, jo ātrāk jūs spēsiet pārvarēt tos telpas un laika ierobežojumus, kurus jūs sev esat uzlikuši. 


Zeme ir līdzīga lielam skudru pūznim. Un katrs atsevišķais indivīds uz Zemes ir saistīts ar katru dzīvo būtni uz planētas. 
Mūsu uzdevums ir līdzīgs saules uzdevumam, kas apspīd jūsu skudru pūzni un sūta dzīvinošos starus. Un šie stari liek jums mosties, izvingrināt nakts laikā sastingušos locekļus un kustēties un darīt to darbu, kurš jums ir jāpadara. 


Un jūsu pilnīgi unikālais instruments, ko jūs esat noslīpējuši jūsu evolūcijas laikā uz planētas Zeme, no jūsu soda pārvēršas par jūsu svētību. Tāpēc, ka, tieši pateicoties jūsu saprātam, jūs esat spējīgi pacelties tajos vislielākajos Dievišķās apziņas augstumos, kuriem nav iespējams tuvoties bez tās pilnīgi unikālās pieredzes, ko jūs esat ieguvuši savu iemiesojumu laikā uz planētas Zeme. 
Jūsu prāts ir tas, kas iegremdēja jūs materialitātes dzelmē, un jūsu prāts ir tas, kas palīdzēs jums izkļūt no materialitātes dzelmes. 


Un jūsu prāta Dievišķās īpašības, kuras jūs esat ieguvuši jūsu klejojumu periodā pa materiālo pasauli, paliks un kopā ar jums pāries citā, Augstākajā Pasaulē. Bet no jūsu prāta zemākajām īpašībām, no jūsu miesīgā prāta jums jāatsakās pašiem. 


Tāpēc jūsu uzdevums ir iemācīties atšķirt sevī visu to, kas ir no Dieva, no tā, ko jūs paši esat radījuši un kas pieder šai pasaulei. Jūsu fiziskā pasaule ir līdzīga vecāku ligzdai, kurā jums bija mājīgi. Bet agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad jums jāšķiras no jūsu ligzdas. Tāpēc, ka jūs esat izauguši un jūs esat gatavi izplest spārnus un lidot.

Lai katra dogma, kas ir jūsu apziņā, tiek pārvarēta. 


Katram putnēnam, pirms izšķilties no olas, ir paša spēkiem jāpārsit čaumala. Tāpēc jūsu uzdevums un jūsu pirmais uzdevums ir jūsu pašu spēkiem pārsist dogmu čaulu un apgūt spēju bez aizspriedumiem uzlūkot jebkuru leģendu. 


Jūsu prāts, jūsu saprāts ir tā čūska – kārdinātāja, kas iekārdināja jūs iet pa to ceļu, ko jūs izvēlējāties noiet uz planētas Zeme. 
Un jūsu saprāts ir tā gudrības čūska, kas pamācīs jūs, lai jūs izvēlētos Augstāko Ceļu.
Padomājiet, vai jums nav pienācis termiņš un vai jums nav laiks sākt pielikt pūles, lai pārsistu dogmu un gara tumsības čaulu. 

Padomājiet par čūskas simbola divējādo nozīmi. Čūskas – kārdinātājas un gudrības čūskas.
Jūs gājāt lejup, un ir pienācis laiks celties augšup.


ES ESMU Maitreija, jūsu Guru


© Tatjana Mikušina, 2005


Tulkoja Daina Daija, Lauma Ērgle, Olga Gaile


http://www.sirius-riga.lv/diktati2005.03-06.html


Pievienots: 2012/10/10